"Es vēlētos atgādināt alianses pārstāvjiem, ka ar tās paplašināšanu viņi sāk darboties mūsu valstij vitāli svarīgu interešu zonā," konferencē sacīja Ivanovs.
"NATO jācenšas reāli, nevis tikai vārdos, ņemt vērā mūsu bažas gan politikas, gan drošības jomā, protams, ja alianses vēlme veidot partnerattiecības ir patiesa," pavēstīja Krievijas ārlietu ministrs.
"Mums saka, ka NATO infrastruktūra, kas tiek veidota Austrumeiropā, ir vērsta uz to, lai nodrošinātu aliansei iespēju efektīvi piedalīties cīņā pret terorismu. Esmu gatavs piekrist, ka atsevišķi objekti Bulgārijā un Rumānijā var tikt izmantoti kā atspēriena bāzes operācijām Tuvajos Austrumos. Bet, lūdzu, paskaidrojiet man, kādā reģionā cīņai pret starptautisko terorismu tiek plānots veidot NATO militāro infrastruktūru Polijā vai Baltijas valstīs?" teica Ivanovs.
"Protams, mēs negatavojamies iejaukties alianses paplašināšanas politikā. Negatavojamies diktēt savus noteikumus valstīm, kas kandidē uz iestāšanos NATO. Tomēr mums ir tiesības, kas izriet no mūsu līdzdalības Līgumā par konvencionālo bruņojumu Eiropā, un mēs plānojam tās izmantot," uzsvēra Krievijas aizsardzības ministrs.
Ivanovs sacīja, ka pēdējo piecu gadu laikā Krievija pildījusi vienpusējās saistības, samazinot militārās tehnikas apjomus Kaļiņingradas un Pleskavas apgabalos, kā arī Ļeņingradas kara apgabalā.
"Pēc jaunu dalībvalstu uzņemšanas NATO šī situācija pašos pamatos mainīsies," atzina Ivanovs.
"Būšu pilnīgi atklāts - kontroles vājināšanās pār konvencionālo bruņojumu Eiropā neatbilst Krievijas nacionālās drošības interesēm, taču nebūs tai arī neaizvietojams zaudējums, kā varbūt kādam šķiet. Mums ir pietiekams līdzekļu un metožu arsenāls, lai nodrošinātu gan savas intereses, gan drošību," uzsvēra Krievijas aizsardzības ministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
