Ivans Krastevs: septiņas mācības, ko sniedz jaunais koronavīruss
Foto: ceu.edu

Mēs nezinām, kad globālā pandēmija beigsies, nezinām, kā tā beigsies, un šobrīd varam tikai spekulēt, kādas būs tās ekonomiskās un politiskās sekas. Mēs esam inficēti ar neskaidrību, tā domnīcas ECFR (European Council on Foreign Relations) blogā raksta bulgāru politologs, Liberālo stratēģiju centra priekšsēdētājs Ivans Krastevs.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Toties, kā raksta Krastevs, ir vismaz septiņas mācības, kas šo krīzi padara ļoti atšķirīgu no iepriekš pieredzētajām, un kuru efektu varam novērot jau šobrīd.

Atšķirībā no 2008. gada krīzes šobrīd piedzīvotā atgriezīs iedzīvotāju pieprasījumu pēc lielāka valdības koordinējošā un pārraugošā darba. Krastevs raksta, ka pēc "Lehman Brothers" kraha eksperti domāja, ka notiks tas pats un pēc vilšanās tirgus ekonomikā cilvēki vērsīsies pie valdības, vēloties lielāku valsts iesaisti, taču šādu pieprasījumu, neskatoties uz dažādu valstu atšķirīgajām krīzes pārvarēšanas pieejām, mēs globālā mērogā nenovērojām. Šoreiz, viņaprāt, apstākļi ir mainījušies.

"Tagad koronavīruss valdības nozīmi atgriezīs ar vērienu. Cilvēki paļaujas, ka valdība nodrošinās kolektīvu aizsardzību pret pandēmiju, kā arī izglābs grimstošo ekonomiku. Pašlaik valdības efektivitāte tiek mērīta tās spējā mainīt cilvēku ikdienas uzvedību," raksta Krastevs.

Otrkārt, kā uzsver Krastevs, jaunais koronavīruss liek pārvērtēt robežu, kā arī pašu valstu lomu Eiropas Savienībā. Proti, viņš atgādina, ka teju visas valstis fokusējas uz savu robežu slēgšanu, kā arī savu nacionālo pilsoņu prioritizēšanu pār citu dalībvalstu valstspiederīgajiem. Ierasti Eiropas Savienības valstis nenodalītu, kādas nacionalitātes ES dalībvalsts pacients nonācis tās veselības aprūpē, bet tagad, visticamāk, katras valsts pilsoņi būs svarīgāki par citiem, prognozē Krastevs. Viņš piebilst, ka šo argumentu attiecina tieši uz eiropiešu savstarpējām attiecībām. Līdz ar to, kā viņš prognozē, jaunais koronavīruss stiprinās nacionālismu. Tiesa gan, ar to domājot valstu robežu līmeni, nevis etnisko nacionālismu.

Treškārt, Krasteva ieskatā, jaunais koronavīruss mainīs mūsu attieksmi pret ekspertiem. Ja finanšu un bēgļu krīze ticību ekspertu lomai mazināja, tādējādi veicinot populistu politikas uzvaras gājienu, tad "Covid-19" šo ticību, viņaprāt, atgriezīs.

"Laikā, kad paša dzīvība ir uz kārts, lielākā daļa cilvēku kļūst ļoti atvērti ekspertu ieteikumiem un zinātnes atzinumiem. To viegli pamanīt arī tagad augošajā leģitimitātē, ko ieguvuši profesionāļi, kas cīnās pret vīrusu. Profesionālisms atkal ir modē," piebilst Krastevs.

"Ceturtā mācība ir atvērta interpretācijām, bet tā tāpat ir ļoti būtiska. Diemžēl jaunais koronavīruss varētu palielināt Ķīnas valdības autoritārisma pieeju pret lielajiem datiem (big data). Var vainot Ķīnas līderus to darba caurskatāmības trūkumā, kas tiem liedza reaģēt ar ātru vīrusa izplatības ierobežošanu, taču valsts spēja kontrolēt cilvēku pārvietošanos un uzvedību ir iespaidīga. Pašreizējās krīzes laikā pilsoņi nemitīgi salīdzina dažādu valdību pieejas efektivitāti un reaģēšanas spēju. Mums nevajadzētu būt pārsteigtiem, ja dienu pēc krīzes Ķīna šajā salīdzinājumā izskatīsies pēc uzvarētāja, bet ASV pēc zaudētāja," vērtē Krastevs.

Runājot par piekto krīzes mācību, Krastevs uzsver: "Cilvēkiem vajadzētu sapurināties un pamatīgi mainīt savus ikdienas paradumus." Viņš atsaucas uz teroristu uzbrukumiem, pēc kuriem, lai gan daudziem gribējās palikt mājās, cilvēki bija gana drosmīgi un turpināja savas ikdienas dzīves gaitas. Tolaik šāda rīcība bija vietā, jo neļāva teroristiem sasniegt savu mērķi: baiļu sēšanu.

Šobrīd nav vietas uzsaukumiem "Stay Calm!" (paliec mierīgs), bet, lai pandēmiju uzveiktu, ir radikāli jāmaina savs dzīvesveids. Krastevs piemin arī finanšu krīzi, kuras laikā daudzi nemainīja savus paradumus, bet pēc tam par to rūgti samaksāja. Tagad var nākties maksāt vēl dārgāk.

Sestkārt, Krastevs piemin jaunākās un vecākās paaudzes attiecības. Līdz šim tieši jaunieši bijuši tā sabiedrības daļa, kas cēlusi lielāko trauksmi par klimata krīzi un tās radītājiem riskiem, bet vecākā paaudze to mierinājusi ar pragmatisma un ekonomikas reāliju argumentiem.

Piemēram, ASV prezidents pat vairākkārt noliedzis cilvēku ietekmi uz klimata pārmaiņām. Portāls "Delfi" arī daudzkārt vēstījis par zviedru jaunieti Grētu Tunbergu, kas norājusi lielu daļu pasaules līderu, ceļot trauksmi par klimata pārmaiņām, bet vietā nereti saņēmusi visai nicinošas piezīmes un aicinājumus vispirms pabeigt skolu un tad mācīt pārējos.

Tagad situācija ir krasi mainījusies. Apdraudēti jūtas tieši vecākā gadagājuma cilvēki, bet jaunieši ne vienmēr, kā novērojis Krastevs, ir gatavi pieņemt jaunos piesardzības apstākļus. Viņaprāt, paaudžu konflikts, ja krīze nenorims, varētu saasināties.

Septītkārt, kā prognozē Krastevs, pienāks brīdis, kad valdības būs spiestas izvēlēties: ierobežot pandēmiju, par to maksājot ar tautsaimniecības iznīcināšanu, vai arī uz veselības drošības rēķina glābt ekonomiku.

"Aizvien vēl ir pandēmijas sākumposms. Ir ļoti sarežģīti prognozēt "Covid-19" politisko ietekmi. Krīze ir apstiprinājusi antiglobālistu bailes: slēgtas lidostas un izolēti iedzīvotāji ir globalizācijas nulles punkts. Paradoksāli, bet jaunā antiglobālistu kustība varētu vājināt politiskos populistus, kuri varbūt kaut kādā mērā ir pierādījuši savu taisnību, bet tāpat nespēj sniegt risinājumus," secina Krastevs.

""Covid-19" dramatiski maina ES pieeju krīzes pārvarēšanai. Pat Berlīnē fiskālā disciplīna vairs nav nekāda mantra, un vairs nav nevienas Eiropas valsts, kas šobrīd atbalstītu robežu atvēršanu bēgļiem," situāciju raksturo politologs. Viņaprāt, tas, kā "Covid-19" mainīs Eiropas Savienību, paliek atvērts jautājums.

Jau vēstīts, ka šobrīd ES dalībvalstis slēdz savas robežas, kas savukārt daudzviet radījis pamatīgus sastrēguma punktus ar cilvēkiem, kas netiek uz savām mītnes zemēm. Tā, piemēram, ceturtdienas vēlā vakarā Rīgā ienāca prāmis ar apmēram 500 baltiešiem, kas bija iesprūduši Eiropā uz robežpunktiem.

Pret "Covid-19" dalībvalstis necīnās tikai vienas pašas vien. Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija steidz pieņemt ārkārtas lēmumus, lai palīdzētu bloka dalībvalstīm šo ārkārtējo situāciju pārvarēt.

Ko dara ES?


EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc video konferences ar EP politisko grupu vadītājiem ceturtdien paziņoja par ārkārtas plenārsēdi 26. martā, lai apstiprinātu pasākumus cīņai ar "Covid-19". Tā būs pirmā plenārsesija, kurā EP izmantos attālināto balsošanu.

Paziņojumā pēc sanāksmes ar politisko grupu vadītājiem Sasoli sacīja: "Vēlos paust sirsnīgu līdzjūtību visiem, kam pašlaik ir grūti, un visiem, kas zaudējuši tuviniekus. Vēlos uzsvērt savu apbrīnu un atbalstu tiem, kas pret pandēmiju cīnās frontes līnijās.

"Eiropa rīkojas. Tā darbojas, lai risinātu šo dramatisko situāciju, uzņemoties pienākumus aizstāvēt ikvienu dzīvību, ikviena iztiku un mūsu visu līdzsvaru. Mums bija jāpārvar sākotnēja šauri nacionāla savtība, tomēr tagad beidzot ir skaidrs, kāda būs mūsu kopīgā rīcība šajā ārkārtas situācijā," sacīja Sasoli.

Viņš norādīja, ka Eiropas Centrālās bankas trešdienas lēmums darīt pieejamus 750 miljardus eiro papildinās EK un dalībvalstu artavu, ko aizstāv arī EP. "Iespējamas arī papildu iniciatīvas, piemēram, 500 miljardu no Eiropas Stabilitātes mehānisma, iedarbinot tā dēvēto glābšanas fondu. Mēs runājam par intervenci, kas kopumā sasniegs teju divus triljonus eiro. Tas ir līdz šim vērienīgākais Eiropas solidaritātes apliecinājums. Tas pārspēj pat Māršala plānu, kas palīdzēja mums piecelties no Otrā pasaules kara drupām," sacīja Sasoli.

Šī nauda, viņaprāt, palīdzēs ierobežot "Covid-19" ietekmi un atbalstīs pētījumus, kas vajadzīgi iedarbīgas vakcīnas atrašanai. "Tā sniegs resursus, lai atbalstītu mūsu ekonomiku un mūsu sociālās aizsardzības modeli. Tā aizsargās darba vietas, uzņēmumus, un nodrošinās, lai ģimenes šajos sarežģītajos laikos netiktu atstātas vienas," pauda EP priekšsēdētājs.

Savukārt, kā piektdien publiskā paziņojumā apliecināja Eiropas Komisija, tā ir pieņēmusi pagaidu regulējumu, kas dalībvalstīm dos iespēju maksimāli izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai atbalstītu ekonomiku sakarā ar "Covid-19" uzliesmojumu.

Līdzīgi kā daudzi citi atbalsta pasākumi, kurus dalībvalstis var izmantot saskaņā ar pašreizējiem valsts atbalsta noteikumiem, pagaidu regulējums dod dalībvalstīm iespēju nodrošināt, ka visu veidu uzņēmumiem ir garantēta pietiekama likviditāte, un uzturēt saimnieciskās darbības turpināšanos "Covid-19" uzliesmojuma laikā un pēc tā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Eiropas Savienība Ķīna
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form