Laikraksta publikācijā norādīts, ka vidusskolas mācību grāmata izņemta no veikalu plauktiem, jo tajā atspoguļots gan izraēliešu, gan arābu viedoklis par aptuveni 750 000 palestīniešu došanos bēgļu gaitās kauju laikā, kas sākās pēc ebreju valsts nodibināšanas.
Palestīnieši vienmēr apgalvojuši, ka ebreju spēki viņus vardarbīgi izraidījuši, turpretim Izraēla apgalvo, ka viņiem likušas bēgt iebrukušās arābu valstis vai arī arābu radio ziņu radītais satraukums.
Bēgļi un viņu pēcteči, kuru skaits tagad ir aptuveni 4,6 miljoni, ir izkaisīti pa visu reģionu, un tas ir viens no vissmagākajiem jautājumiem gadu desmitiem ilgajā Tuvo Austrumu konfliktā.
Minētajā mācību grāmatā vienpadsmito un divpadsmito klašu skolēniem līdzās tika sniegtas abas šo notikumu versijas, taču, kā raksta "Haaretz", ministrija iebilst pret palestīniešu versiju. Tas citē konkrēto rindkopu, kurā teikts: "Palestīnieši un arābu valstis apgalvoja, ka lielākā daļa bēgļu bija civiliedzīvotāji, kuriem uzbruka bruņoti ebreju spēki un izdzina viņus no mājokļiem, kas iedibināja etniskās tīrīšanas politiku."
"Haaretz" norāda, ka mācību grāmata tikšot atkārtoti izdota, kad tajā būs izdarīti nepieciešamie "labojumi".
Izraēlas Izglītības ministrija pagaidām komentārus nav sniegusi.
Kopš nākšanas pie varas šā gada martā Izraēlas labējo spēku valdība cenšas nostiprināt Izraēlas ebreju identitāti, arī izstrādājot plānu rakstīt uz ceļu zīmēm vietu nosaukumus tikai ivritā.
Bijusī Izraēlas izglītības ministre Jūlija Tamira izraisīja strīdus 2006.gada decembrī, kad viņa paziņoja, ka skolas mācību grāmatās jānorāda arī Izraēlas robežas pirms 1967.gada kara, kura laikā Izraēla okupēja Sinaju Ēģiptē, Gazas joslu, Golānas augstienes un Jordānas upes rietumkrastu, arī Austrumjeruzalemi.
Izraēla atdeva Ēģiptei Sinaju saskaņā ar 1979.gadā noslēgto Izraēlas un Ēģiptes miera līgumu un anektēja Golānas augstienes un Austrumjeruzalemi.
Palestīnieši pieprasa atdot okupēto Rietumkrastu, Austrumjeruzalemi un Gazu viņu valsts veidošanai.