Cerībās uzlabot attiecības ar Maroku, Izraēla mudinot ASV atzīt Marokas suverenitāti pār tās okupēto Rietumsahāru, tajā atverot ASV konsulātu, atsaucoties uz "Bloomberg", ziņo Tuvo Austrumu medijs "Al Araby".
Jau iepriekš plašāk izskanējis, ka Izraēlas cenšas panākt, lai ASV atzītu Marokas tiesības pār tās okupēto bijušo Spānijas koloniju, kuras pamatiedzīvotāji de facto nodibinājuši Rietumsahāras Arābu Demokrātisko Republiku (SADR).
Lai gan Izraēla un Maroka neuztur pat oficiālas diplomātiskās attiecības, to drošības dienesti līdz šim cieši sadarbojušies, atzīmē medijs.
Pagaidām nav zināma ne ASV, ne Marokas oficiālā nostāja šajā jautājumā.
Izraēlas premjers Bendžamins Netanjahu jau vairākus gadus īsteno draudzīgu attiecību politiku ar vairākām arābu valstīm, kurās galvenā reliģiskā kopiena ir sunītu musulmaņi, piemēram, Saūda Arābiju un Ēģipti. Savstarpējās attiecības īpaši atmaigušas starp to un vairām Līča valstīm, kuras, gluži kā Izraēla, arī par savu galveno ienaidnieku uzskata Irānu. Arī Sudānas premjers paziņojis, ka viņa pārstāvētā valsts apsver attiecību normalizēšanu ar Izraēlu.
Ziņas par Izraēlas diplomātiskajiem centieniem izskanējušas pēc Izraēlas, Saūda Arābijas un ASV trīspusējām sarunām par stratēģisku rīcību pret Irānu, norāda "Al Araby".
Netanjahu panākumi attiecību normalizēšanā ar arābu pasauli varētu spēlēt viņam par labu jau 2. martā gaidāmajās vēlēšanās. Viņa līdzšinējo valdīšanu aizēnojuši korupcijas skandāli, kā arī nespēja izveidot koalīciju.
Līdz ar bijušās kolonizatores Spānijas 1975. gada nogales lēmumu par aiziešanu, teritoriju anektēja un vēlāk okupēja kaimiņvalstis Maroka un Mauritānija, bet radās arī vietējo iedzīvotāju politiskā kustība, kas noslēdzoties faktiskajai spāņu jurisdikcijai pār teritoriju, 1976. gada 27. februārī dibināja Rietumsahāras Arābu Demokrātisko Republiku.
Maroka izvērsa plašu un asiņainu militāru kampaņu, liekot lielai daļai tā saukto sahāriešu bēgt uz Alžīriju un tobrīd Mauritānijas okupētajiem Rietumsahāras apgabaliem. Lai gan arī Mauritānija sākotnēji centās apkarot pašnoteikšanās aktīvistus, tā vēlāk slēdza pamieru ar SADR.
SADR laika gaitā atzinušas 85 ANO dalībvalstis, no kurām 45 atzīšanu līdz šim iesaldējušas vai atsaukušas par labu attiecību uzlabošanai ar Maroku. Neviena valsts gan nav atzinusi Marokas suverēnas tiesības uz šo teritoriju, bet vairākas atzinušas Rietumsahāras autonomijas statusu.
SADR galvaspilsētu Ajūnu faktiski kontrolē marokāņi, kā dēļ republikas pārvalde notiek no lielākās SADR spēku kontrolē esošās pilsētas Bīr Lehlū un kaimiņos esošās Alžīrijas, kur aptuveni 100 000 valsts iedzīvotāju dzīvo bēgļu nometnēs. Kopumā SADR iedzīvotāju jeb sahāriešu skaits tiek lēsts ap pusmiljonu, taču precīzu datu nav.
Faktiski aptuveni 80% no Rietumsahāras teritorijas kontrolē Maroka, bet pārējos aptuveni 20% - SADR. Šīs teritorijas mūsdienās nodala pagājušā gadsimta 80. gados Marokas celts teju 3000 kilometrus garš smilšu, akmens un dzeloņdrāšu mūru tīkls vairākos līmeņos, ar kura palīdzību līdz šai dienai tiek kontrolēts, lai sahāriešu kaujinieki neapdraudētu marokāņu iecelto pārvaldi, kas kontrolē lielāko šīs teritorijas daļu.
Līdz šim Maroka ir noraidījusi jebkādas referenduma iespējas un apspiedusi politisko opozīciju. ANO gan ir atzinusi, ka SADR iedzīvotājiem pienākas pašnoteikšanās tiesības un ir apliecinājusi gatavību apmaksāt demokrātisku referendumu.
Sahārieši faktiski pārvalda tikai gaiši oranži iekrāsoto teritoriju. Krāsainās līnijas norāda marokāņu izveidotās buferzonas, kuras veido vaļņi, sargtorņi un mīnu lauki.
