Izraēlas valdības komiteja trešdien nolēma pagājušajā vasarā notikušo bruņoto konfliktu starp Izraēlu un Libānas kaujinieku grupējumu "Hizbollah" nodēvēt par "Otro Libānas karu", paziņoja Izraēlas valdība.
Oficiālais nosaukums konfliktam dots dažas dienas pēc tam, kad Izraēlas parlaments nolēma mēnesi ilgo konfliktu oficiāli atzīt par karu.

Tā kā Izraēla pagājušā gada 12.jūlijā pēc sadursmju sākuma oficiāli nepasludināja karu, valsts amatpersonas uz to atsaukušās kā uz "operāciju", "kampaņu" vai vienkārši cīņu.

Izraēlas valdības Simbolu un ceremoniju komiteja šonedēļ sāka apspriest konflikta definīcijas jautājumu, jo vecāki, kuru dēli šajā sadursmē zaudēja dzīvību, turpināja pieprasīt mainīt šīs bruņotās sadursmes statusu.

Kritušo Izraēlas armijas karavīru vecāki paziņoja, ka nodomājuši uz kapavietām uzstādīt uzrakstus "Kritis karā Dienvidlibānā".

Vecāki arī apsūdzējuši valdību kritušo piemiņas negodināšanā, nekavējoties nenosakot konflikta oficiālo statusu.

Izraēlas Simbolu un ceremoniju komitejas vadītājs Jākovs Edri sacīja, ka tauta konfliktu jau dēvē par "Otro Libānas karu", tāpēc amatpersonas izšķīrušās par šo vārdu.

Paredzēts, ka kara oficiālo nosaukumu svētdien apstiprinās Izraēlas ministru kabinets.

Līdz šim izteikti ierosinājumi nodēvēt to par par "Ziemeļu karu" vai "Karu gūstekņu atgūšanai", atsaucoties uz "Hizbollah" kaujinieku sagūstītajiem diviem izraēliešu karavīriem, kas 12.jūlijā izraisīja konfliktu ar "Hizbollah".

Neviens no abiem karavīriem nav atbrīvots, kaut gan Libānā gāja bojā vairāk nekā 1200 cilvēku un dzīvību zaudēja vairāk nekā 160 izraēliešu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!