Izraēlas parlamentā Knesetā jaunais kabinets tika apstiprināts ar 73 balsīm par un 49 pret.
Saskaņā ar aprīlī panākto vienošanos par varas dalīšanu labējās partijas "Likud" līderis Benjamins Netanjahu paliks premjerministra amatā 18 mēnešus. Pēc tam viņu nomainīs centriskās koalīcijas "Zilais un baltais" līderis Benijs Gancs, kurš līdz tam ieņems premjerministra vietnieka un aizsardzības ministra amatus.
Izraēlas jaunās vienotības valdības zvēresta nodošanas ceremonija bija paredzēta jau 14.maijā, taču tika pārcelta uz 17.maiju sakarā ar domstarpībām premjera Netanjahu vadītajā partijā "Likud".
Jaunajā kabinetā pārstāvēti plaša spektra politiskie spēki un paredzētas 34 līdz 36 vietas.
Lielais kabinets un papildus finansējums jaunajam premjerministra vietnieka amatam jau izpelnījies kritiku laikā, kad valstij jācīnās ar jaunā koronavīrusa pandēmiju un tās sekām ekonomikā.
Izraēlā inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta vairāk nekā 16 500 cilvēkiem, no kuriem vairāk nekā 260 miruši no šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19.
Jaunās valdības darba vadlīnijas, kas jau publiskotas, paredz par prioritāti izvirzīt cīņu ar pandēmiju un tās sekām ekonomikā.
Taču jaunajai valdībai drīz var nākties saskarties ar vēl vienu starptautisku krīzi, ja Netanjahu īstenos savu nodomu anektēt ebreju kolonistu apmetnes Rietumkrastā.
Koalīcijas vienošanās pieļauj, ka Netanjahu jau 1.jūlijā var lūgt valdību vai parlamentu balsot par okupēto Rietumkrasta palestīniešu teritoriju daļu aneksiju.
Šāds solis, visticamāk, izpelnītos starptautisku kritiku un saasinātu spriedzi Rietumkrastā, kur mīt gandrīz trīs miljoni palestīniešu un aptuveni 400 000 izraēliešu, kuri dzīvo apmetnēs, ko starptautiskā sabiedrība uzskata par nelegālām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
