Pirms tam līdzīgu paziņojumu izplatīja arī premjerministra vietnieks Šimons Peress.
"Es nedomāju, ka ir pienācis laiks šādām sarunām; ja sīrieši nopietni domā par atgriešanos pie sarunām, viņiem tikai jādara tas mums zināms," paziņoja Peress. "Mums jau bijuši pieci mēģinājumi runāt ar Sīriju, un mēs esam nogājuši garu ceļu mūsu piedāvājumos par Golānas augstienēm, taču viss veltīgi."
Kā ziņots, Izraēlas iekšējās drošības ministrs Avi Dihters pirmdien pavēstīja, ka Izraēla varētu atteikties no okupētajām Golānas augstienēm, lai ar Sīriju noslēgtu reālu mieru.
"Mēs esam maksājuši līdzīgu teritoriālu cenu mieram ar Jordāniju un Ēģipti," intervijā Izraēlas armijas radio pavēstīja Dihters.
Viņš tomēr piebilda, ka tik viegli neatteiksies no jautājuma par ūdeni un Galilejas jūru.
"Jebkurš politisks process ir vēlamāks par militāru procesu, vai tā būtu Sīrija vai Libāna," sacīja Dihters.
Golānas augstienes Izraēla 1967.gada Tuvo Austrumu karā atņēma Sīrijai un 1981.gadā anektēja. Augstienes ir stratēģisks plato, no kura pārredzami Izraēlas ziemeļi.
Sīrija ir izvirzījusi pilnīgu augstieņu atdošanu kā priekšnosacījumu jebkādam līgumam pa mieru. 2000.gada martā ar neveiksmi beidzās abu pušu sarunas par šo jautājumu, un tās vairs nav atsākušās.
Avīze "Ma'ariv" pirmdien raksta, ka Dihters izskata Ārlietu ministrijas rekomendācijas atjaunot miera sarunas ar Damasku, lai mēģinātu Sīriju izraut no Irānas ietekmes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
