Izšķirošā Superotrdiena: Kā ASV gatavojas ievēlēt Obamas pēcteci  (142)

ASV patīk skanīgi nosaukumi. Slavenais stadions Ņūorleānā, kur pilsētnieki pirms 10 gadiem slēpās viesuļvētras "Katrīna" laikā saucas "Superdome" ("Superkupols"). Aiovas štatu, kur dots starts ASV prezidenta priekšvēlēšanām sauc par "Vanagacs štatu" (hawkeye). Bet otrdienu, kurā katrā ceturtajā martā iekrīt priekšvēlēšanas ducī štatu, sauc vienīgi par Superotrdienu. Šogad tas ir 1. marts – tieši 35 nedēļas pirms kopējām vēlēšanām. Tad savā starpā cīnīsies pa vienam kandidātam no katras partijas, bet tagad demokrāti un republikāņi noskaidro savstarpējās attiecības no Vermontas ziemeļos līdz Teksasai dienvidos.

Republikāņiem sacīkste ir daudz piņķerīgāka. Palikuši pieci cilvēki. Divi autsaideri: tumšādainais neiroķirurgs Bens Karsons un Ohaio gubernators Džons Keisiks.

Uz ko cer Karsons, pirmajos četros štatos saņēmis četrus delegātus (daudzreiz mazāk nekā konkurentiem ), ir mīkla visiem novērotājiem. Iespējams, viņš izstāsies jau trešdien, atstājot atmiņas par dīvainu sludināšanas runu manieri un neticamiem iekšpolitiskiem paziņojumiem, kas līdzinās idejai veidot palestīniešu valsti, bet "iebāzt to kaut kur Ēģiptē". Keisika kampaņa sola turpināt cīņu neatkarīgi no Superotrdienas iznākuma, bet kandidāts jau vada mītiņus štatos, kas balsos vēlāk. Viņa galvenā cerība – dzimtais Ohaio, kur balsos 15. martā kopā ar pirmajiem štatiem, kuros uzvarētājs pievāc sev visus delegātus.

Uz šo pašu datumu cer Marko Rubio – pats mērenākais no trim palikušajiem. Viņam ir kubiešu saknes, un viņš pieturas mēreniem uzskatiem sociālajos jautājumos – neuzstāj uz 10 miljonu nelegālo imigrantu piespiedu deportāciju un par pilnīgu abortu aizliegšanu, un iestājas tikai par mērenu sauszemes operāciju pret ISIS.

15. martā balsos viņa dzimtais Floridas štats. Tā ir uzvara, kura palīdzēs atgūt gandrīz visu atpalicību iepriekšējos štatos, kur delegātus piešķir pēc proporcionālās sistēmas.

Vēl viens faktors, uz ko cer Rubio, ir Teda Krusa izgāšanās Superotrdienā un izstāšanās no sacensības. Radikālais konservators un evaņģēlists negaidīti uzvarēja pirmajā štatā – Aiovā –, pateicoties aktīvai kampaņai, no mazu degvielas uzpildes staciju veikaliņu apciemošanas līdz mītiņiem viņu atbalstošu mācītāju baznīcu zālēs. Kruss ir lielisks orators, un tādās maza formāta sanāksmēs izskatījās ļoti labi. Bet neko jaunu pēc Aiovas vēlētājiem neparādīja un pazuda formātā "milzīgs mītiņš štata pašā lielākajā pilsētā – garš pārbrauciens – mītiņš citā štatā", un zaudēja diezgan konservatīvajā Nevadā un Dienvidkarolīnā.

Spriežot pēc aptaujām, viņš, domājams, uzvarēs dzimtajā Teksasā, bet nesavāks pusi balsu visu delegātu iegūšanai, un ieņems otro vietu citos štatos, piekāpjoties Donaldam Trampam. Paradoksāli, bet, neuzvarot nevienā štatā, Rubio vienalga būs daudz lielākas izredzes: tālāk sacensība pārvietosies uz mazāk konservatīviem štatiem, bet uzvarētājs paņems visu.

Taču sacensību centrā republikāņiem ir nepanākami kandidāti. Miljardieris Donalds Tramps kopš jūlija veiksmīgi vada kampaņu, kuras tehnoloģiskais mērķis ir radīt informācijas pavedienus. Tramps lielās ar to, ka, atšķirībā no konkurentiem, savu kampaņu finansē pats.

Tas gluži tā nav. Daļu izdevumu viņš sedz no nelieliem ziedojumiem, tai skaitā no krekliņu un naģeņu ar kampaņas saukli "Atkal veidojam Ameriku varenu" tirdzniecības. Tai pat laikā par kampaņu viņš ir iztērējis daudz mazāk par konkurentiem (tikai Keisijs iztērējis aptuveni tikpat), bet ziņās parādās nevis viņu mītiņi, bet Trampa.

"Tramps nosodīja Romas pāvestu", "Tramps aicina boikotēt "Apple"" – tie bija virsraksti tikai vienā nedēļā februāra vidū. Aizvakar Tramps CNN ēterā neatteicās no atbalsta bijušajam Kuklukskana līderim Deividam Djukam. Pēc tam novēla vainu uz nestrādājošām austiņām. Konkurenti Trampu sāka apsaukāt par rasistu, bet arī tas diez vai palīdzēs: pagaidām katra tāda viņa uzstāšanās tikai izraisīja uzņēmēja reitingu augšanu.

Savu kampaņu viņš sāka, vairumu štatos iebraukušo meksikāņu nosaucot par "izvarotājiem", tad apsolīja uzcelt sienu uz ASV dienvidu robežas, tad paziņoja, ka šo sienu piespiedīs uzcelt pašai Meksikai. Debatēs uz jautājumu, ka "bijušais Meksikas prezidents teica, ka valsts nemaksās par šo "nolādēto sienu", kā jūs viņu uzcelsiet?" viņš atcirta: "Siena tikko palika par 10 pēdām augstāka."

Pagaidām Trampam neviens tāda veida paziņojums nekaitē. No pieciem kandidātiem aptaujās visā valstī viņš savāc aptuveni pusi balsu. Daudzi komentētāji domā, ka Aiovā viņš zaudēja, jo atteicās ierasties uz pēdējām debatēm pēc konflikta ar debašu vadītāju. Taču tagad avoti no viņa kampaņas runā, ka pēc Superotrdienas Tramps pasludinās sevi par uzvarētāju un atteiksies no turpmākām debatēm – tādā veidā liedzot konkurentiem iespēju sevi panākt.

Izskatās, ka ir tikai trīs faktori, kas varētu viņu apturēt: negaidīti vājš rezultāts otrdien, visu konkurentu, izņemot Rubio, izstāšanās no sacensības un balsu apvienošana, kā arī skandāls, kas sācies ar informācijas noplūdi no "New York Times" (NYT) biroja. ASV ir tradīcija avīzēm atbalstīt konkrētus kandidātus – kā nacionālā, tā štatu līmenī un pat lielo pilsētu līmenī. NYT janvārī atbalstīja Keisiku, bet pirms tam pie viņiem uz redakciju brauca arī Tramps.

Sākumā viņi runāja ierakstam, bet "of the record" daļā uzņēmējs, izskatās, mierināja liberālo izdevumu: neuztraucieties, lai arī es tagad tik skarbi runāju par migrantiem, pats tam neticu. Kāds no tikšanās dalībniekiem to nopludināja kolēģiem. Tie lūdza NYT publicēt ierakstu, bet avīze paziņoja, ka tad ir nepieciešama paša Trampa piekrišana. Tikmēr šai lietai jau pieķērušies arī miljardiera konkurenti, pieprasot publiskot audio.

Galvenā konkurentu problēma ir Trampa atbalstītāju iracionalitāte. Tikko viņam atbalstu pauda Ņūdžersijas gubernators Kriss Kristi, kurš nesen vēl pats bija sacensību dalībnieks. Kampaņas laikā viņš, protams, mēģināja konkurēt ar Trampu – uzdeva retoriskus jautājumus: "viņš padarīs visus tik bagātus, ka pabalsti nebūs vajadzīgi? Kā? Viņš uzcels sienu? Kā?".

Tagad šos jautājumus žurnālisti uzdod viņam pašam, bet Kristi aizstāv Trampa idejas. Viens Kristi arguments ir, ka Trampam it kā esot lielākās izredzes uzvarēt Hilariju Klintoni, kuras ienākšana Baltajā Namā būs katastrofa konservatoriem. Tas tā nav, ja tic aptaujām – Tramps Klintonei zaudēs, atšķirībā no Krusa, Rubio un Keisika. Kristi ir taisnība tajā, ka no demokrātiem vēlēšanās patiešām tiks izvirzīta Hilarija Klintone.

Vēl pirms divām nedēļām tāds apgalvojums liktos apšaubāms. Viņas konkurents Bērnijs Sanderss – demokrātiskais sociālists (kā viņš pats sev sauc), 74 gadus vecs neatkarīgais senators no Vermontas – Aiovā zaudēja uzticamajam favorītam tikai par trešdaļu procenta un uzvarēja Ņūhempšīrā ar 23 %. Bet Klintones balsts ir minoritātes, kas pirms astoņiem gadiem sniedza uzvaru Barakam Obamam. Ceturtajā štatā Dienvidkarolīnā, starp melnādainajiem Hilarija uzvarēja Sandersu ar 86:14, pat pārliecinošāk, kā šajā kategorijā Obama apsteidza viņu pašu.

Nevadā viņš, saskaņā ar pirmajām prognozēm, spēja izlīdzināt sacensību spāniski runājošo vidē, bet tas izrādījās neatbilstoši realitātei. Vēl vairāk, Sanderss arī nākamajos štatos turpina uzstāties auditorijai, kas viņam jau tāpat ir labvēlīga: vairāk nekā puse viņa mītiņu notiek universitātēs. Viņa kampaņa mēģināja atrast veidu, kā runāt ar minoritātēm, jo Sandersa programmas galvenais punkts ir cīņa ar nevienlīdzību.

Bet Klintones retorika, kas vairāk runā par sociālām problēmām, cilvēktiesībām un policistu vardarbību, redzami izsauc daudz lielāku atsaucību, nekā Sandersa ekonomiskās idejas.

Otrdien Sanderss ar lielu pārsvaru uzvarēs dzimtajā Vermontā – viņš ilgu laiku bija štata lielākās pilsētas mērs, un pēc tam no tā tika ievēlēts abās Kongresa palātās kā neatkarīgais kandidāts, cīnoties ar savas partijas politiķiem. Puslīdz līdzīga sacensība būs Oklahomā un Masačūsetsā un, iespējams, Kolorado – štatos ar lielu balto vēlētāju daļu. Visos pārējos septiņos štatos, ja tic sociologiem, ar lielu atrāvienu uzvarēs Klintone.

Demokrāti sadala delegātus pēc proporcionālās sistēmas, un pat uzvara ar 10 % pārsvaru katrā no līdz jūnijam atlikušajām priekšvēlēšanām dažādos štatos matemātiski negarantē Klintonei uzvaru. Bet viņas štābam galvenais ir, ka sagrāve laupīs drosmi Sandersa atbalstītājiem.

Aptaujas notika pirms nedēļas, bet svarīgo priekšvēlēšanu dienās uz procesu iedarbojas visas ziņas, pat "Oskaru" pasniegšanas ceremonija, kurā uzvarētāju (Dikaprio un "The Big Short" scenārija autora Adama Makkeja) runās daudzi saskatīja slēptu aicinājumu balot par Sandersu.

Kaitēt Hilarijai var arī žurnālisti. "New York Times" janvārī oficiāli atbalstīja viņas kandidatūru, bet tagad, dažas dienas pirms svarīgā datuma, publicēja lielu pētījumu par viņas lomu Lībijas karā. Tajā bijusī Valsts departamenta vadītāja tiek vainota pārāk riskantā stratēģijā, kas novedusi pie "neizdevušās valsts" un "teroristu paradīzes" štatus neapdraudošas Muamara Kadafi diktatūras vietā.

Sandersa atbalstītājiem droši vien ir skumji, ka viņu cerības uz konkurenci sacensībā par demokrātu nomināciju sagruva tik ātri, bet galveno viņu kandidāts jau sasniedza. Hilarija, lai cīnītos ar viņu, strauji pagriezās uz kreiso pusi. Nonāca tik tālu, ka Klintone gandrīz vārds vārdā atkārto Sandersa saukļus: "neviena banka nav tik varena, lai nekristu, neviens tās direktors -, lai nesēdētu".

Starp citu, martā, kad priekšvēlēšanas ieiet jaunā intensitātes līmenī, šiem procesiem varēs sekot arī Eiropā. No 1. līdz 8. martam balso ārzemēs dzīvojošie demokrāti.