Ja Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) atzīs Ukrainas Augstākās radas vēlēšanu leģitimitāti, Krievijai būs ierobežotas iespējas izteikt pretenzijas, aģentūrai LETA sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis.
Cepurītis gan attiecās prognozēt gaidāmo vēlēšanu rezultātus, norādot, ka par iespējamo varas sadalījumu, koalīcijas izveidi un situācijas attīstības scenārijiem varēs vien diskutēt pēc rezultātu saņemšanas, taču runājot, vai Krievija atzīs Augstākās radas vēlēšanu iznākumu, Cepurītis pauda pārliecību, ja EDSO pārstāvji vēlēšanas atzīs par leģitīmām, Krievijai ir visai ierobežotas iespējas izteikt savas pretenzijas.
"Protams, Krievija var to darīt, taču tas būtu tikai retorisks līmenis bez jebkādām sekām," skaidroja eksperts.
Jau vēstīts, ka Ukrainas pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvo vai uzturas Latvijā, savu balsi Ukrainas tautas deputātu ārkārtas vēlēšanās svētdien, 26.oktobrī, varēs atdot Ukrainas vēstniecībā Latvijā no plkst.8 līdz 20.
Ziņots, ka svētdien Ukrainā notiks parlamenta - Augstākās radas - vēlēšanas, kas būs vēlētāju pirmā iespēja novērtēt Porošenko centienus atrisināt konfliktu Austrumukrainā.
Daudzi cer uz zināmu politisko stabilitāti valstī pēc vēlēšanām, bet tās, visticamāk, nespēs sekmēt konflikta miermīlīgu atrisinājumu, uzskata novērotāji. Tomēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vēlēšanās uzvarēs prezidenta Porošenko partija - Petro Porošenko bloks, bet valdošās koalīcijas izveidošanai tai būs vajadzīgs nacionālistu partiju atbalsts.
Respondentu vidū, kas jau ir izlēmuši, par kuru partiju balsot, par prorietumniecisko Porošenko partiju savu balsi gatavi atdot vairāk nekā 30%, liecina Kijevas Demokrātisko iniciatīvu fonda aptaujas dati.
Populistiskā nacionālista Oļeha Ļaško Radikālā partija ir otrajā vietā ar 13%. Premjerministra Arsēnija Jaceņuka "Tautas fronte" saņems teju 11%, bet jaunizveidotā partija "Samopomič" ("Pašpalīdzība"), kuru vada Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs, 8,5%.
Domājams, ka parlamentā iekļūs arī ekspremjeres Jūlijas Timošenko nacionālistiskā partija "Batkivščina" ("Tēvzeme") ar 7,5% un "Opozīcijas bloks", kurā apvienojušies oligarhi un politiķi, kas savulaik atbalstīja gāzto prezidentu Viktoru Janukoviču, ar 5,9%.
Par partiju "Siļna Ukraina" ("Stiprā Ukraina"), kuru vada bijušais Janukoviča sabiedrotais Serhijs Tihipko, gatavi balsot 5,6% respondentu, kas par savu izvēli ir jau izšķīrušies.
Tikmēr labējā spārna partijas, piemēram, "Svoboda" ("Brīvība") un "Labējais sektors", visticamāk, nepārvarēs 5% barjeru, kas noteikta iekļūšanai parlamentā.
Trešdaļa vēlētāju vēl nav izšķīrusies, par kuru no politiskajiem spēkiem balsot, un vēlēšanu iznākums lielā mērā būs atkarīgs no šīs elektorāta daļas.
Kijevas Demokrātisko iniciatīvu fonda aptauja veikta visā Ukrainā, atskaitot Krievijas okupēto Krimu un Luhansku. Lai iegūtu iespējami objektīvāku ainu, lielāks respondentu skaits intervēts Doņeckas apgabalā. Aptauja veikta oktobra vidū.
Porošenko izsludināja pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas augustā.
