SAK paziņojumā teikts, ka lidmašīna atrāvusies no zemes, kad bija izbraukusi 400 metrus ārpus skrejceļa. Lai gan dzinēji darbojušies pacelšanās režīmā, ātruma palielināšanās temps būtiski samazinājies, un to var izskaidrot ar papildu bremzēšanas spēka parādīšanos.
Faktiskais papildu bremzēšanas spēks tiks noteikts, izmantojot matemātisko modelēšanu un eksperimentu, kuru veiks, izmantojot analogu lidmašīnu, bet lidmašīnas bremzēšanas sistēmas atliekas tiks pētītas specializētajā institūtā, informēja SAK .
Paziņojumā arī teikts, ka maksimālais augstums, kuru uzņēmusi lidmašīna, ir pieci seši metri. Tā sadūrusies ar kursa radiobākas antenu sistēmu, spēcīgi sasvērusies pa kreisi un nogāzusies.
Jau vēstīts, ka Krievijas laikraksts "Moskovskij komsomoļec", atsaucoties uz saviem ziņu avotiem, 14.septembrī rakstīja, ka lidmašīna ar "Lokomotiv" hokejistiem devusies uz pacelšanos ar neatslēgtu stāvbremzi. Tomēr Krievijas Transporta ministrija tajā pašā dienā šo versiju noliedza.
7.septembrī, paceļoties gaisā no Jaroslavļas Tunošnas lidostas, avarēja Krievijas aviosabiedrības "Jak-servis" lidmašīna "Jak-42", kas veda uz Kontinentālās hokeja līgas (KHL) spēli Minskā komandu "Lokomotiv". Avārijas dēļ dzīvību zaudēja 44 no 45 lidmašīnā esošajiem cilvēkiem, tostarp Latvijas izlases hokejists Kārlis Skrastiņš.