Polijas laikraksts “Rzeczpospolita” otrdien vēsta, ka pāvests vēstulē uzdevis turku teroristam jautājumu par iemesliem, kāpēc Agdža centies viņu nogalināt, lai arī viņi abi tic Dievam.
Laikraksts vēstules noskaņu raksturo kā “ļoti brālīgu”. Pagaidām tomēr nav skaidrs, vai atklātībai tiks nodots pilns vēstules teksts.
Laikraksts norāda, ka sākotnēji pāvests, rakstot vēstuli, bija nodomājis to publiskot, taču vēlāk no šīs ieceres atteicies.
Vēstule netika nosūtīta arī adresātam. Tā vietā 1983.gada 27.decembrī Jānis Pāvils II tikās ar savu iespējamo slepkavu.
Domājams, ka vēstule tiks nodota tribunālam, kurš uzrauga Jāņa Pāvila II beatifikāciju.
Jāņa Pāvila II arhīvu pašlaik pārskata bijušais viņa sekretārs arhibīskaps Staņislavs Dzivišs.
Kā jau ziņots, pāvests savā pēdējā gribā, kas galvenokārt uzskatāms par garīgo testamentu, pieprasīja, lai visas viņa piezīmes pēc viņa nāves tiktu sadedzinātas.
Tā vietā pēc viņa nāves palikušie dokumenti un piezīmes tika saglabātas, un Romā tās būs pieejami vēsturniekiem pētniecībai. Pats Dzivišs sev atstājis pāvesta ikdienas žurnāla 27 sējumus, kurā Jānis Pāvils II izdarīja ierakstus par notikumiem, kas saistīti ar pontifika pienākumu pildīšanu.
Jāņa Pāvila II pēctecis Benedikts XVI saskaņā ar sava priekšteča novēlējumu nesen Dzivišu iecēla par Krakovas arhibīskapu.
Dzivišs nomainīja kardinālu Francišeku Maharski Krakovas arhidiecēzē, kuras vadība pirms ievēlēšanas par pāvestu 1978.gadā atradās Karola Vojtilas rokās. Kļūstot par pāvestu, viņš pieņēma Jāņa Pāvila II vārdu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
