Ukrainā pēc novembrī notikušās “Oranžās revolūcijas” opozīcijas līderis Viktors Juščenko 10.janvārī tika oficiāli pasludināts par Ukrainas prezidenta vēlēšanu uzvarētāju. Sākotnēji tika ziņots, ka vairākumu balsu ir ieguvis Juščenko sāncensis Viktors Janukovičs, taču šos rezultātus, pamatojoties uz daudzajiem konstatēto viltojumu faktiem un vēlēšanu likuma pārkāpumiem, pēc ilgstošiem opozīcijas atbalstītāju un Rietumvalstu protestiem atcēla Ukrainas Augstākā tiesa.
Janvārī pasaule vēl nebija norimusi pēc spraigās cīņas par ASV prezidenta krēslu, kuru, pēc vairāku šķēršļu pārvarēšanas un pārspējot savu sīvāko konkurentu Džonu Keriju, ieņēma republikāņu līderis, esošais ASV prezidents Džordžs Bušs. 7.janvārī kongress apstiprināja viņa uzvaru, un 21.janvārī Bušs deva prezidenta zvērestu. Nepilnu nedēļu vēlāk, pēc ilgām un spraigām pārrunām valsts sekretāres amatā tika apstiprināta Kondolīza Raisa, kas ir pirmā melnādainā sieviete šajā amatā un kā prezidenta padomniece nacionālās drošības jautājumos bija viena no galvenajām Irākas kampaņas arhitektēm.
Arī palestīnieši pēc iepriekšējā līdera Jasira Arafata nāves janvārī devās pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu nākamo prezidentu, un par to ar lielu balsu pārsvaru kļuva Mahmuds Abass.
Irākā 30.janvārī notika pirmās brīvās vēlēšanas kopš diktatora Sadama Huseina gāšanas, kuru laikā nemiernieki, neskatoties uz drakonisko drošības režīmu, tomēr sarīkoja vairākus uzbrukumus vēlēšanu iecirkņiem, tādējādi izpildot savu iepriekš doto solījumu pārvērst vēlēšanas par asinspirti.
Visbeidzot, janvāris bija mēnesis, kad kopējais pasaules iedzīvotāju skaits sasniedza sešus miljardus. Iepriekšējā gada vasarā bija izskanējusi informācija, ka 2050.gadā uz zemes dzīvos 9,3 miljardi cilvēku, un lielāko ieguldījumu šajā izaugsmē dos Āfrikas un Āzijas jaunattīstības valstis, piemēram, Nigērijas iedzīvotāju skaits varētu palielināties pat trīs reizes.