Vairāk nekā četri miljoni Venecuēlas iedzīvotāju pametuši valsti tā dēvētās "Bolivāra revolūcijas" izraisītās ekonomiskās un humānās krīzes dēļ, aplēsusi ANO.
Iedzīvotāji emigrācija no valsts īpaši strauja kļuva ap 2015. gada nogali, bet pēdējo septiņu mēnešu laikā vien valsti pametuši aptuveni miljons venecuēliešu, atsaucoties uz ANO, vēsta BBC.
Dati, kas iegūti no kaimiņvalstu dienestiem, liecina, ka līdz 2015. gada nogalei Venecuēlu bija pametuši jau aptuveni 700 000 cilvēku, bet kopš tā laika – vēl ap 3,3 miljoniem iedzīvotāju. Turklāt tiek uzskatīts, ka patiesie emigrācijas apmēri varētu būt vēl lielāki, ņemot vērā, ka daudzi Venecuēlu pametuši pār neregulētiem robežu posmiem, un nav reģistrējušies kaimiņvalstīs.
Vairums bēgļu devušies uz citām Latīņamerikas valstīm, kam, kā norāda ANO, nepieciešams liels starptautiskais atbalsts bēgļu izmitināšanai. Kolumbijā apmetušies ap 1,3 miljoniem venecuēliešu, un šajā valstī, ņemot vērā tuvumu, varētu būt arī lielākais nereģistrēto iebraucēju skaits. Nepilni 800 000 venecuēliešu ieradušies Peru, bet arī citās Latīņamerikas un Karību jūras valstīs uzņemti daudzi simti tūkstoši ekonomiski brūkošās valsts pilsoņu.
Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro, sekojot priekšgājējam Ugo Čavesam, īsteno "Bolivāra revolūciju". Viņa vadībā bez kompensācijām tika nacionalizēti ārvalstu uzņēmumi, kas noveda pie investīciju apsīkšanas un sankciju ieviešanas. Tas savukārt izraisīja ekonomikas lejupslīdi, nacionālās valūtas bolivāra devalvāciju un preču, tostarp zāļu, pārtikas un pirmās nepieciešamības produktu akūtu trūkumu. Ar naftu bagātajā valstī trūkst pat degviela, un cilvēki pēc tās stāv dienām garās rindās.
Krīzi vēl vairāk pastiprināja Venecuēlas kaimiņvalstu, Eiropas Savienības un ASV atbalstītā opozīcijas kontrolētā parlamenta vadītāja Huana Gvaido neveiksmīgais apvērsuma mēģinājums, pēc kura Maduro noslēdza valsts robežu ar Kolumbiju, cita starpā ierobežojot jau tā nelielo preču ienākšanu valstī. Maduro pie varas līdz šim palīdzējusi noturēties armija, kuru Gvaido tā arī neizdevās pārvilināt savā pusē, kā arī Krievija un Ķīna.
Svētdien Venecuēla pēc četru mēnešu blokādes atkal atvēra robežu, un aģentūru fotogrāfi uzņēma kadrus, kuros redzams, ka tūlītēji atsākās cilvēku plūsma uz kaimiņvalsti (foto augstāk). Lai gan daļa robežu šķērso pārtikas un citu deficīta preču iegādei, daļa robežas atvēršanu izmanto, lai palielinātu jau tā lielo venecuēliešu emigrantu kopienu.
Pēc apvērsuma mēģinājuma Gvaido sabiedrotie ir apcietināti, bet pats opozīcijas līderis atrodoties uz brīvām kājām, raksta BBC.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
