Jaunā Eiropas Savienības (ES) direktīva uzliek Igaunijai par pienākumu izsniegt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas desmitiem tūkstošu Krievijas pensionēto militārpersonu un viņu ģimenes locekļiem, kuriem līdz šim bija ik pēc diviem gadiem jāpamato sava atrašanās Igaunijā, raksta "Postimees".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Direktīvā noteikts, ka no 2006.gada 23.janvāra ES dalībvalstīm jāpiešķir pastāvīgā iedzīvotāja statuss visiem pilsoņiem no Eiropas Savienībā neietilpstošajām valstīm, kuri pirms pieprasījuma iesniegšanas piecus gadus legāli un pastāvīgi dzīvojuši šajā valstī. Vienīgais nosacījums ir, lai viņiem būtu stabili un regulāri ienākumi un veselības apdrošināšana.

Direktīva arī piešķir atvaļinātajām militārpersonām tiesības trīs mēnešus ceļot pa Eiropas Savienību bez vīzām.

Pašreizējais Igaunijas ārvalstnieku likums neatļauj piešķirt pastāvīgas uzturēšanās atļaujas Krievijas atvaļinātajām militārpersonām drošības apsvērumu dēļ, tādēļ tām ik pēc diviem gadiem jāiesniedz vairāki dokumenti un jāsaņem valdības komitejas apstiprinājums.

Bijušais iekšlietu ministrs Ains Sepiks paziņoja, ka direktīva atļauj ES dalībvalstij atteikties piešķirt pastāvīgā iedzīvotāja statusu, ja valstij izdodas pierādīt, ka persona apdraud valsts drošību, taču tā nedod pamatu atteikt pastāvīgo uzturēšanās atļauju.

Pat pašreizējā Igaunijas likuma darbības laikā daudzām padomju militārpersonām, kurām apnikusi pastāvīgā pagarinājuma pieprasīšana, izdevies gūt uzvaru pār valdību Augstākajā tiesā un saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

Pēc Sepika teiktā, ES direktīva nozīmē fundamentālas pārmaiņas Igaunijas politikā pret ārvalstniekiem. "Tas nozīmē, ka [padomju un Krievijas] atvaļinātās militārpersonas izzudīs kā atsevišķs fenomens," viņš teica.

"Atvaļināto militārpersonu radītie draudi 10-15 gados ir mazinājušies, taču es nedomāju, ka tie tagad ir izzuduši," teica Sepiks.

Demogrāfijas lietu ministrs Pauls Eriks Rummo norāda, ka ir pāragri sacīt, ka visas atvaļinātās Krievijas militārpersonas saņems pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, pateicoties ES direktīvai, un šis jautājums vispirms ir rūpīgi jāizanalizē, lai pārliecinātos, ka direktīva vispār attiecas uz atvaļinātajām militārpersonām.

Iekšlietu ministrijas Ārvalstnieku departamenta speciāliste Jane Estere teica, ka direktīva radījusi lielu sajukumu un jautājumus arī ministrijā, un tā cer saņemt atbildi jūnija sākumā paredzētajā ES galotņu apspriedē Briselē.

"Mūsu uzdevums ir pievērst uzmanību problēmai, ko šī direktīva var radīt mūsu iekšējā juridiskajā sistēmā," viņa teica. "Ja citām valstīm arī ir šī problēma un tai tiek pievērsta vajadzīgā uzmanība, šo direktīvu noteikti var grozīt," viņa piebilda.

Igaunijā dzīvo 1 153 972 Igaunijas pilsoņi un 244 254 cilvēki ar uzturēšanās atļaujām. 41 067 no viņiem ir pagaidu uzturēšanās atļaujas, bet pārējiem tās ir pastāvīgas.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form