Noslēpums, kas apvij viena no pasaules lielākajiem mākslas darbiem - Dzintara istabas - atrašanās vietu, varētu būt atrisināts.
Dzintara istabas leģendas sākumi meklējami 1701.gadā, kad Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms I pasūtīja izgatavot to savai pilij. Vēlāk viņš to uzdāvināja Krievijas caram Pēterim Lielajam. 1941.gadā bagātīgi rotāto istabu Krievijas cara rezidencē "Carskoje Selo", tagadējā Ļeņingradas rajonā, demontēja vācu karavīri un to pārveda uz toreizējo Kēnigsbergu. Kara beigās tā tika aizvesta nezināmā virzienā.

Taču jaunas liecības parāda, ka Dzintara istabu varētu būt iznīcinājuši paši krievi.

Šāds atklājums parādās agrāk nepublicētos VDK un "Stasi" dokumentos.

Krievija vienmēr ir uzstājusi, ka Dzintara istabu aprakuši un iznīcinājuši nacisti.

Taču, izpētot agrāk nepublicētus dokumentus, atklājies, ka Sarkanā armija pati iznīcinājusi Dzintara istabu, kad iebruka Kēnigsbergā 1945.gadā.

Dokumenti arī parāda, ka PSRS vadība kopš Otrā pasaules kara beigām zinājusi, kas noticis ar Dzintara istabu.

Pagājušajā gadā Sanktpēterburgas 300 gadu jubilejas svinībās Krievijas prezidents Vladimirs Putins atklāja atjaunoto Dzintara istabu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit