"Mans pirmais pienākums ir izteikt visdziļākos cieņas apliecinājumus Bolīvijas sievietēm un vīriešiem, kuri pēdējo dienu laikā atdeva savas dzīvības par tēvzemi, demokrātiju un nākotni," norādīja Mesa.
Viņš arī sacīja, ka nepabeigs de Losadas amata termiņu, kas beidzas 2007.gadā, nosaucot sevi par "pagaidu valdības" vadītāju, kurš sasauks jaunas vēlēšanas, pēc tam kad būs noticis referendums par gāzes eksportu.
Mesa kļuva par viceprezidentu 2002.gada augustā, pēc tam kad viņš piekrita kļūt par de Losadas biedru. Taču vēlāk viņš distancējās no prezidenta galvenokārt tāpēc, ka iebilda, ka četru nedēļu ilgajos protestos tiek izmantots spēks.
Sadursmēs ir gājuši bojā 86 cilvēki, un demonstrācijas Lapasā pāraugušas veikalu izlaupīšanā un dedzināšanā.
Demonstrācijas sākās pirms 33 dienām, kad arodbiedrības sāka akciju, lai protestētu pret de Losadas plānu uzbūvēt piecu miljardu ASV dolāru (2,8 miljardu latu) vērtu cauruļvadu cauri Čīles teritorijai, lai piegādātu gāzi ASV un Meksikas tirgiem. Protesta akcijas dalībnieki apgalvoja, ka Bolīvija, kas ir nabadzīgākā Dienvidamerikas valsts, no šā projekta gūšot tikai niecīgu peļņu.
Izmantojot cauruļvadu projektu kā ieganstu, opozīcija izmantoja iespēju apsūdzēt prezidentu arī citos nodarījumos, īpaši aši vēršoties pret viņa brīvā tirgus ekonomiku.
Sākot savu otro piecu gadu termiņu prezidenta amatā, de Losada sāka īstenot Starptautiskā Valūtas fonda atbalstītu taupības programmu, lai sakārtotu valsts finanses. Tomēr aso protestu dēļ viņš bija spiests atteikties no nozīmīgu programmas sadaļu īstenošanas, kas saistītas ar īpašiem nodokļiem, straujāku privatizāciju un pensiju samazināšanu.
73 gadus vecais De Losada, kurš izglītību ieguvis ASV, piektdien piekrita atkāpties no amata un nekavējoties atstāja valsti un devās uz Savienotajām Valstīm kopā ar sievu, pieciem citiem ģimenes locekļiem un trim bijušajiem ministriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
