Krievijas augošā ekonomika atstājusi mazu ietekmi uz neveselīgo dzīves veidu un dažādu slimību izplatīšanos, viņš teica.
Aptuveni 700 000 bērnu ir palikuši bez vecākiem vai arī viņiem nav pastāvīgas apmešanās vietas, turklāt četri miljoni bērnu lieto narkotikas.
Kaut arī šie skaitļi jau tā šķiet milzīgi un biedējoši, tomēr tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo patiesie rezultāti varētu izrādīties daudz, daudz lielāki, viņš piebilda.
Turklāt biedējoša ir tendence, ka no narkotiskajām vielām atkarīgie jaunieši sāk lietot smagās narkotikas arvien agrākā vecumā.
Veselības aprūpes amatpersonas bažījas arī par to, ka lielais injicējamo narkotiku apjoms veicina pasaulē visātrāk augošo HIV infekcijas izplatību, raksta BBC.
Nurgalijevs teica, ka sociālās problēmas atstāj iespaidu ne tikai uz jauniešu veselību, bet arī uz izglītības līmeni.
Viņš apgalvo, ka aptuveni divi miljoni Krievijas pusaudžu nemāk lasīt un rakstīt, un tas notiek valstī, kura Padomju Savienības laikā lepojās ar gandrīz 100% rakstpratību.
Kopumā Krievijas jauniešu un bērnu stāvoklis ir pielīdzināms laikam pēc asiņainā pilsoņu kara divdesmitajos gados vai pēc Otrā Pasaules kara, kad no valsts bija palikušas tikai drupas.
Tas parāda, cik dziļas un bieži vien arī postošas ir bijušas pārmaiņas, ko Krievija ir pieredzējusi pēdējo 20 gadu laikā, saka Nurgalijevs. Ministrs apzinās, ka valsts viena pati var izdarīt ļoti maz, lai situāciju uzlabotu, tāpēc viņš konferences laikā izteica aicinājumu amatpersonām pēc iespējas biežāk un aktīvāk sadarboties ar cilvēktiesību organizācijām un citām iestādēm.