Henrijs Kisindžers dažas dienas pēc 1973.gada apvērsuma Čīlē atzinis ASV prezidentam Ričardam Niksonam, ka Amerikas Savienotās Valstis ir palīdzējušas radīt priekšnoteikumus Čīles sociālistu prezidenta Salvadora Aljendes gāšanai, liecina trešdien publiskotie dokumenti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Sarunu pieraksti liecina, ka Niksons un Kisindžers izjutuši atvieglojumu pēc Aljandes gāšanas. Aljende apvērsuma dienā izdarīja pašnāvību.

Pierakstos citēts toreizējais prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Kisindžers sakām, ka laikraksti "žēlojas, jo gāzta prokomunistiska valdība".

"Es domāju, tā vietā, lai svinētu - Eizenhauera laikā mēs būtu varoņi," Kisindžers teicis Niksonam 1973.gada 16.septembrī - piecas dienas pēc ģenerāļa Augusto Pinočeta veiktā asiņainā apvērsuma. Aptuveni 3000 cilvēku tika nogalināti un pazuda bez vēsts 17 Pinočeta valdīšanas gados.

"Mēs to neizdarījām. Es ar to domāju, ka mēs viņiem palīdzējām (..) radīt tik labas apstākļus, cik vien iespējams," turpina Kisindžers savā 16.septembra sarunā ar Niksonu.

"Tas ir pareizi, un tas ir veids, kā tam jātiek atspoguļotam," atbild Niksons.

Trešdien vēl nav izdevies sazināties ar Kisindžera pārstāvi, lai iegūtu kaut kādus komentārus.

Nacionālās drošības arhīvs - pētniecības institūts Vašingtonā, kurš kalpo arī kā publiskoto dokumentu krātuve, trešdien padarīja publiski pieejamas vairāk nekā 20 000 lapaspuses ar telefona sarunu ierakstu atšifrējumiem, starp kuriem ir arī laika posmā no 1969. līdz 1974.gadam izdarīto Kisindžera sarunu ierakstu transkripti.

Nacionālās drošības arhīva eksperts Čīles jautājumos Pīters Kornbluhs norādīja, ka dokumenti ir "nolādēts pierādījums, izsakoties paša Kisindžera vārdiem, ka Niksona administrācija tieši piedalījās apvērsuma apstākļu radīšanā Čīlē, kas padarīja 1973.gada 11.septembra militāro puču par iespējamu."

Pret Aljendi vērstais apvērsums vēlāk kļuva par ASV iejaukšanās simbolu Latīņamerikas lietās aukstā kara periodā.

Nedēļu pēc 16.septembra sarunas uzstājoties ASV Senātā sakarā ar viņa nominēšanu valsts sekretāra amatam, Kisindžers noliedza jebkādu ASV iesaistīšanos valsts apvērsumā Čīlē.

Gadu vēlāk pēc informācijas noplūdes par Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) destabilizācijas programmu, Kisindžers senatoriem teica: "ASV nolūks nebija destabilizēt vai gāzt [Aljendes režīmu]. (..) Mūsu plāni saistījās ar 1976.gada vēlēšanām, un nepavisam ar apvērumu 1973.gadā, par ko mēs neko nezinājām un [ar] kuru mums nebija nekāda sakara," liecina Nacionālās drošības institūta ziņojums.

16.septembra sarunā Niksons saka Kisindžeram: "Kas attiecas uz cilvēkiem, ļaujiet man teikt, ka viņi nenoticēs tām liberāļu muļķībām par šo [apvērsumu]."

Uz to Kisindžers atbildēja: "Viņi zina, ka tā ir prokomunistiska valdība un tas tā arī ir."

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form