Ar NKD būtiski uzlabo līdzšinējos ES standartus maldinošas reklāmas jomā un paredz jaunus ES standartus agresīvu pārdošanas metožu — piemēram, uzmākšanās, uzspiešanas, nesamērīgas ietekmes — ierobežošanai. Direktīvas mērķis ir palielināt patērētāju un uzņēmēju uzticību vienotajam tirgum, lai iedzīvotāji varētu pilnībā izmantot pārrobežu iepirkšanās priekšrocības. Pagaidām direktīvu ir transponējušas tikai 14 dalībvalstis. Komisija ir uzsākusi pārkāpumu procedūru pret dalībvalstīm, kas vēl nav pieņēmušas valsts noteikumus.
Melnajā sarakstā iekļautas vairāk kā 30 metodes, kuras visos gadījumos uzskata par negodīgām. Sarakstā iekļautas divpadsmit labi zināmas metodes, kas kaitē patērētājam.
1. Reklāma ar "ēsmu". Reklamējot produktu par ļoti zemu cenu, patērētājus vilina pirkt no uzņēmuma, lai gan nav pieejams pietiekami daudz preču.
2. Maldinoši piedāvājumi, kuros preces sola "par brīvu". Produkta aprakstā lietojot vārdus "par velti", "bez maksas", "par brīvu" un līdzīgus, tiek radīts mānīgs iespaids, ka produktu var saņemt par velti, lai gan patērētājam jāmaksā vēl kas vairāk par obligātajām izmaksām, kas rodas, reaģējot uz komercpraksi un saņemot produktu vai maksājot par tā piegādi.
3. Uz bērniem vērsti tieši aicinājumi. pirkt reklamētos produktus — "Nopērc grāmatu nekavējoties!" — vai uzmācīgi aicinājumi pārliecināt vecākus vai citus pieaugušos iegādāties produktus no konkrēta uzņēmuma. "Ir laista klajā Fondi jaunā videofilma "Alise un brīnumgrāmata" — palūdz, lai mamma to paņem vietējā ziņu aģentūrā!". Uz bērniem orientēti tiešie aicinājumi ir aizliegti televīzijā, melnais saraksts aizliegumu attiecina uz visiem plašsaziņas līdzekļiem, īpaši — interneta reklāmām.
4. Nepatiesi apgalvojumi par dziedinošu iedarbību, sākot no alerģijām līdz matu izkrišanai un svara zaudēšanai.
5. Reklāmraksti. Redakcionālā satura izmantošana produkta pārdošanas veicināšanai, ja tirgotājs ir samaksājis par pārdošanas veicināšanu, bet tas nekur netiek norādīts.
6. Finanšu piramīdas. Tādu finanšu piramīdu reklamēšana, kurās peļņu galvenokārt gūst no citu patērētāju iesaistīšanas shēmā, nevis pārdodot un patērējot produktus.
7. Laimesti. Tiek radīts maldīgs iespaids, ka patērētājs ir laimējis balvu, lai gan patiesībā balvas nav, vai arī patērētājam ir jāmaksā vai jāsedz kādas izmaksas, lai saņemtu laimestu.
8. Maldinoša informācija par patērētāju tiesībām. Likumā paredzētās patērētāju tiesības tiek reklamētas kā tirgotāja īpaša labvēlība pret klientu.
9. Ierobežotie piedāvājumi. Viltus apgalvojumi, ka produkts būs pieejams tikai īsu brīdi, lai patērētājiem nebūtu pietiekami daudz laika pārdomātai izvēlei.
10. Valoda, ko lieto saistībā ar garantijas apkalpošanu. Uzņēmējs apņemas nodrošināt patērētājiem garantijas apkalpošanu, un tad piedāvā šo pakalpojumu tikai citā valodā, skaidri neatklājot to patērētājam pirms viņa piekrišanas darījumam.
11. Nepasūtītu preču pārdošana. Tirgotājs prasa tūlītēju vai atliktu maksājumu par piegādātiem produktiem, ko patērētājs nav pasūtījis, vai prasa tos atdot vai glabāt.
12. Visā Eiropā derīga garantija rada maldinošu iespaidu, ka produkta garantijas apkalpošana ir pieejama arī citās dalībvalstīs, ne tikai tajā, kurā tas pārdots.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
