Jaunkaledonijā, nelielajā Francijas aizjūras teritorijā Klusajā okeānā, svētdien beidzies referendums par šīs salu grupas neatkarību, kas izcēlies ar īpaši lielu vēlētāju aktivitāti, ko mediji vērtējuši kā vēsturisku.
Balsošanas iecirkņi bija atvērti desmit stundas. Kā paziņojušas amatpersonas, stundu pirms to slēgšanas savu viedokli bija pauduši jau 73,68% balsstiesīgo iedzīvotāju jeb par aptuveni 15% vairāk nekā 2014. gadā notikušajās vēlēšanās.
Paredzams, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc dažām stundām sniegs paziņojumu par balsojuma rezultātiem.
Jaunkaledonija Francijas valdījumā atrodas kopš 1853. gada, un referendums parādīs, vai kārdinājums palikt Francijas sastāvā, kas nodrošina bagātīgas subsīdijas no pasaules otrā malā esošās metropoles, joprojām spēj pārsvērt nepatiku pret Parīzi, ko izjūt daudzi iedzimtie, kas jūtas pamesti novārtā.
Aptaujas liecināja, ka 60 līdz 69% balsstiesīgo referendumā, ar kuru noslēdzas divas desmitgades ilgušais vietējo varasiestāžu pilnvaru paplašināšanas process, noskaņoti balsot pret atdalīšanos no Francijas.
