Iedzīvotāju novecošanās un galēji zemās procentu likmes grauj pensiju sistēmas visā pasaulē, un daudzas valstis jau izšķīrušās par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Taču Šveicē mēģinājumi reformēt pensiju sistēmu, izmantojot tiešās demokrātijas metodes, līdz šim ir izgāzušies.
Tagad Liberāldemokrātiskās partijas (FDP) jauniešu organizācija "Jaunie liberāļi" ar lozungu "Jauniešu sacelšanās" savākuši 145 000 parakstu zem iniciatīvas, kas paredz pensionēšanās vecumu, kurš šobrīd Šveicē ir 64 gadi sievietēm un 65 vīriešiem, līdz 2032. gadam paaugstināt līdz 66 gadiem.
"Parlamentā izdebatētā reforma nav pietiekami tālejoša. Tā sistēmu glābj tikai uz dažiem gadiem, taču pēc tam gaida lielas problēmas," norādījis iniciatīvas komitejas priekšsēdis Patriks Oigsters. "Mums tagad nepieciešams ilgtspējīgs risinājums. Ja ļaudis dzīvo ilgāk, viņiem arī jāstrādā nedaudz ilgāk."
Priekšlikums paredz pensionēšanās vecumu pēc 2032. gada celt pakāpeniskāk atkarībā no vidējā mūža ilguma.
Sākotnēji iniciatīvu jāapstiprina parlamentam un tad trīs gadu laikā jāsarīko referendums.
Kritiķi apgalvo, ka iniciatīva esot netaisna pret sievietēm, kuru pensionēšanās vecums tiks celts straujāk, un ka tā nākšot par labu turīgajiem.
"Ļaudis ar zemiem un vidējiem ienākumiem strādās ilgāk, lai uzlabotu pensiju sistēmas finansēšanu [un] lai bagātajiem nevajadzētu maksāt vairāk," norādījis sociāldemokrātu (SP) līdzpriekšsēdētājs Sedriks Vermuts.
Arodbiedrību federācijas "Travail.Suisse" pārstāvis Tomass Bauers norāda, ka reformas rezultātā gados vecākie strādājošie reģistrēsies kā bezdarbnieki vai invalīdi.
UBS bankas jūnijā publicētais Pensiju plaisas indekss liecina, ka Šveices pensiju sistēma ir steidzami jāreformē, jo pašreizējā strādājošo un pensionāru attiecība, kas ir trīs pret vienu, līdz 2050. gadam, visticamāk, saruks līdz diviem pret vienu.
Jau tagad obligātās sociālās apdrošināšanas fonds (AHV), kas ir viens no trim pīlāriem, uz kuriem balstās Šveices pensiju sistēma, izmaksā lielākas summas, nekā ieņem.