Premjerministre Džasinda Ārderna pēc martā notikušajiem uzbrukumiem divām mošejām, kuros labējais ekstrēmists nošāva 51 cilvēku, solīja ierobežot šaujamieroču pieejamību valstī, un viņas valdība trīs mēnešu laikā solījumu ir izpildījusi.
Licencētu šaujamieroču īpašniekiem tagad ir seši mēneši laika, lai atteiktos no ieročiem, kas vairs nav atļauti. Amnestija paredz, ka šajā laika periodā viņiem nedraud sods. Pēc amnestijas perioda beigām par aizliegtu šaujamieroču glabāšanu draudēs līdz pieciem gadiem ilgs cietumsods.
Kompensācija par atdotajiem šaujamieročiem būs balstīta uz ieroča modeli un stāvokli. Kopumā ieroču atpirkšanas budžets tiek lēsts 218 miljonu Jaunzēlandes dolāru (127 miljonu eiro) apmērā.Tostarp 18 miljoni eiro paredzēti administratīvām izmaksām, ko policijas ministrs Stjuarts Nešs raksturoja kā "lielu loģistikas uzdevumu".
Policija informēja, ka tiek veidoti "savākšanas pasākumi" visā valstī, kur šaujamieroču īpašnieki varēs atdot savus ieročus. "Atpirkšanai un amnestijai ir viens mērķis - no aprites izņemt visbīstamākos ieročus pēc dzīvību zaudēšanas "Al Noor" un Linvudas mošejās," sacīja Nešs.
Ministrs informēja, ka Jaunzēlandē ir 14,3 tūkstoši reģistrētu militāru pusautomātisko šaujamieroču, bet kopumā valsts iedzīvotājiem pieder 1,2 miljoni šaujamieroču, no kuriem lielākā daļa arī pēc jaunajiem likumiem ir legāla.
Jau vēstīts, ka Jaunzēlandes parlaments aprīlī apstiprināja likumprojektu par šaujamieroču aprites ierobežošanu, tostarp aizliedz militārus pusautomātiskos šaujamieročus, ar kuriem var šaut kārtās ar liela kalibra lodēm.
Labējais ekstrēmists, Austrālijas pilsonis Brentons Tarants Kraistčērčā lūgšanu laikā sarīkoja apšaudes divās mošejās, nogalinot 51 cilvēku. Viņš izmantoja piecus ieročus, tostarp divus militāros pusautomātus. 28 gadus vecais Tarants pagājušajā nedēļā noliedza savu vainu visās apsūdzībās. Tarantam izvirzīta 51 apsūdzība slepkavībā, 40 apsūdzības slepkavības mēģinājumā un viena apsūdzība teroraktā. Prāva sāksies nākamā gada 4. maijā.
