Čečenijas prezidents atgādināja, ka Jeļcins savos memuāros lēmumu sākt pirmo Čečenijas karu, kas ilga no 1994. līdz 1996.gadam, vērtē kā vienu no savām nopietnākajām politiskajām kļūdām.
Mashadovs uzsvēra: ja Jeļcins vēlas mazināt vainas izjūtu par šo karu, viņam būtu jākļūst par vidutāju, lai izbeigtu tagadējo 13 mēnešus ilgo ofensīvu, kurā, pēc Putina pirmdien sniegtās informācijas, dzīvību zaudējuši jau 2600 Krievijas kareivju.
"Jeļcinam bija jābrīdina jaunais līderis, - es domāju, ka viņam ir ietekme uz Putinu, - ja jau ģenerāļi meloja panākumiem bagātam politiķim un līderim, tad viņi melos arī Putinam," pauda Mashadovs.
Čečenijas prezidents klāstīja, ka kaujinieki nekad neizbeigs partizānu karu, ja vien Krievijas kareivji pirmie nepārtrauks uguni.
Intervijā kaujinieku līderis vairākkārt uzsver, ka Krievijas armijas pavēlnieki tagad zina, ka viņu cīņa ir bezcerīga, bet viņi to neatzīs Putinam, jo baidās zaudēt darbu.
"Šodien vairs nav neviena ģenerāļa, kurš varētu apgalvot, ka kontrolē kaut vai vienu Čečenijas teritorijas metru. Viņi pat nevar apgalvot, ka kontrolē kontrolpunktus, kurus viņi apsargā," teica Mashadovs.