Juri Luiks ir viens no pieredzējušākajiem drošības un aizsardzības jautājumu ekspertiem Baltijas valstīs - viņš jau trešo reizi ieņem Igaunijas aizsardzības ministra amatu, bijis arī ārlietu ministrs, kā arī vēstnieks Maskavā, Vašingtonā un NATO. Portāls "Delfi", starptautiskā drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference 2018" ietvaros, aicināja Luiku paskaidrot Igaunijas nostāju pret Donalda Trampa mudinājumu palielināt iemaksas NATO, kā arī citiem drošības jautājumiem.
Analizējot pašreizējo stāvokli NATO, ministrs atzina, ka uz notiekošo aliansē raugās optimistiski. Luiks norādīja, ka Donalda Trampa argumenti par nepieciešamajām investīcijām aizsardzības budžetā ir leģitīmi: "Igaunija jau ilgāku laika periodu aizsardzībai atvēl 2% no IKP, un arī mēs esam paudusi viedokli, ka alianses dalībvalstīm ir vairāk jāiegulda savā aizsardzībā." Pēc ministra domām, lielākas investīcijas aizsardzības budžetā ir nepieciešamas praktisku iemeslu dēļ, bet vienlaikus tas ir arī politisks simbols.
Luiks izteicās, ka Igaunijas ieguldītie resursi aizsardzības budžetā nebūs starp pašiem lielākajiem, ja raugāmies uz absolūtajiem skaitļiem, tomēr piebilda, ka 2% no IKP atvēlēšana aizsardzībai apliecina, ka Igaunijai ir politiskā griba piedalīties kolektīvās aizsardzības organizēšanas procesos.
Ministrs arī atzinīgi vērtēja ASV un Eiropas valstu sadarbību drošības nozarē Donalda Trampa administrācijas laikā: "Jāatzīmē, ka ASV, Trampa administrācijas laikā, ir aktīvi iesaistījusies Eiropā, it sevišķi militāro mācību kontekstā – ASV ir piedalījušās gandrīz visās liela un maza mēroga militārajās mācībās, kas notikušas Eiropā. Tāpat Trampa prezidentūras laikā ir palielinājies ASV karavīru skaits Eiropā. Šo iemeslu dēļ uz notiekošo skatos optimistiski."
Luiks izteicās, ka atbalsts transatlantiskajām saitēm un NATO ir novērojams ne tikai no Baltā nama, bet arī no Pentagona un Kongresa puses, minot, ka aliansei ir atbalsts arī kopējā ASV politiskajā telpā – teju visos lielākajos ASV laikrakstos NATO tiek atbalstīts.
Jautāts, vai Eiropas valstīm vajadzētu pašām domāt par jauniem drošības un aizsardzības formātiem, Luiks izteicās, ka kolektīvā aizsardzība un Eiropas teritoriālā aizsardzība, kā arī lielas militārās operācijas vienmēr tiks īstenotas kopā ar ASV. Ministrs norādīja, ka domāt par Eiropas Savienības vai Eiropas valstu organizētiem aizsardzības ietvariem, kas potenciāli aizstātu NATO, nav pareizais virziens.
Luiks arī vērsa uzmanību uz faktu, ka aizsardzība nav viena no Eiropas Savienības (ES) kopējām politikām - nav specifiska aizsardzības jautājumu komisāra vai vadītāja ES ietvaros un tas ir loģiski, jo Eiropas Komisijas pilnvarās neietilpst šo jautājumu pārvaldīšana un organizēšana.
Viens no pēdējo nedēļu aktuālākajiem tematiem drošības un aizsardzības nozarē Austrumeiropas reģionā ir Polijas iniciatīva par ASV militārās bāzes izveidošanu tās teritorijā. Tiekoties ar Baltā nama saimnieku Donaldu Trampu šī gada septembrī, Polijas prezidents Andžejs Duda aicināja viņu apsvērt iespēju palielināt ASV militāro klātbūtni Polijā - izveidot jaunu militāro bāzi, kuru piedāvāja nosaukt par "Trampa fortu".
Komentējot šo ideju Luiks norādīja, ka atbalsta ASV klātbūtni Eiropā. "Jo vairāk ASV karavīru tiek izvietoti Eiropā, jo labāk. Jo vairāk tos izvieto Austrumeiropas reģionā, jo labāk mūsu aizsardzībai," portālam "Delfi" skaidroja ministrs. Pēc Luika domām, būtu ļoti labi, ja ASV palielinātu savu karavīru skaitu Polijā.
Ministrs gan piebilda, ka nevajadzētu skriet notikumiem pa priekšu, atgādinot, ka šobrīd Vašingtonā par potenciālām ASV bāzēm Polijā vēl tikai diskutē, tāpēc ir jāvēro, kā šīs diskusijas attīstīsies tālāk.
Jau šobrīd izskanējušas bažas, ka ASV bāzes izveidošana Polijā varētu izsaukt negatīvu Krievijas pretreakciju. Juri Luiks izteicās, ka, bāzes izveidošanas gadījumā, no Maskavas puses ir sagaidāms verbāls protests, bet maz ticams, ka tam sekotu kāda dramatiskāka reakcija. "Visi soļi, kas tiktu sperti, pēc apmēra, būtu proporcionāli konkrētajam draudam, tādēļ uztraukumam nav pamata," norādīja ministrs.
