Foto: AFI

Jūlijs Lielbritānijai sākās visai veiksmīgi – tā uz pusgadu pārņēma ES prezidentūru, un premjerministrs Tonijs Blērs paziņoja, ka darba kārtības pirmais punkts ir “racionāla budžeta” sastādīšana. Taču pēc nedēļas Londonas metro notika sprādzieni, kuros gāja bojā kopumā 54 cilvēki un aptuveni 1 000 tika ievainoti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Terorakts Londonā

Tonijs Blērs nekavējoties paziņoja, ka tie bijuši teroristu uzbrukumi, un atbildību par sprādzieniem pēc kāda laika uzņēmās kāds nezināms islamistu grupējums. Nākamo nedēļu laikā notika izmeklēšana un iespējamo vainīgo tvarstīšana, izskanēja ziņas, ka uzbrukumus sarīkoja septiņu cilvēku grupa.

Pēc divām nedēļām Londonu atkal pāršalca ziņas par četriem ne īpaši spēcīgiem sprādzieniem metro un autobusā, kuros cieta viens cilvēks. Tas atkal izraisīja lielu satraukumu sabiedrībā, un policija, ievērojot pārāk stingrus drošības pasākumus, sašāva kādu vīrieti, kas vēlāk no traumām mira. Vēlāk izrādījās, ka šis iebraucējs no Brazīlijas nebija nekādā veidā saistīts ar sprādzieniem, un bija vienīgi izraisījis policistu aizdomas. Neilgi pēc tam Brazīlijā sākās protesti pret slepkavību, kurā policisti ar astoņiem šāvieniem galvā un plecā nogalināja nevainīgu cilvēku.

Jūlijā sprādzieni satricināja arī Šarmelšeihas kūrortu. Smagākajā Ēģiptē pieredzētajā terora aktā kopš 1997.gada gāja bojā 75, bet ievainoti tika vairāk nekā 200 cilvēki.

Šajā mēnesī notika arī G8 valstu līderu apspriede, kuras laikā pasaules industriāli attīstītāko valstu un Krievijas līderi solīja palīdzību jaunattīstības valstīm un pasākumus globālās sasilšanas apkarošanai. Bagdādē Irākas kara tribunāla priekšā tika nogādāts bijušais Irākas diktators Sadams Huseins, kuram tika nolasītas apsūdzības par 148 Dudžailas ciemata iedzīvotāju nogalināšanu pēc neveiksmīga slepkavības mēģinājuma pret viņu pašu. Tajā pašā laikā Irākas jaunā valdība paziņoja, ka pabeigs jaunās konstitūcijas izstrādi un rīkos vēlēšanas gada beigās, pat ja kādreiz valstī dominējusī sunnītu minoritāte turpinās boikotēt šo procesu. Jūlijā pēc 13 mēnešu ilga pārtraukuma atkal sākās sešu pušu sarunas par Ziemeļkorejas kodolprogrammām, kuru laikā Phenjana izteica vēlmi noslēgt miera līgumu ar ASV, kā arī saņemt palīdzību apmaiņā pret atteikšanos no kodolprogrammām, bet ASV piekrita palīdzēt tikai pēc kodolprogrammu pārtraukšanas.

Jūlijā karsti gājis ne tikai politikā – visu Eiropu skāris pamatīgs karstums, un tā izraisītos ugunsgrēkos gāja bojā desmitiem cilvēku. Valstis veica pasākumus, lai pasargātu iedzīvotājus no svelmainās saules. Līdzīga situācija mēneša beigās valdīja arī ASV, kur karstuma vilnīgāja bojā desmitiem cilvēku. Savukārt mēneša sākumā ASV pārcieta viesuļvētru „Deniss”, kuras dēļ ASV prezidents Džordžs Bušs pasludināja viesuļvētras skartos triju štatu - Floridas, Alabamas un Misisipi - piekrastes rajonus par dabas katastrofas zonu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form