Reaģējot uz Žana Kloda Junkera izvirzīšanu uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņojis, ka šī bijusi "Eiropas sliktā diena".
"Šī ir slikta diena Eiropai. Tas var apdraudēt nacionālo valdību pozīcijas," pēc balsojuma, kurā 26 no 28 dalībvalstu līderiem atbalstīja Junkera kandidatūru, atzina Kamerons.
Uz jautājumu, vai tas tuvinājis Lielbritānijas iespējamo izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), britu premjers atbildēja: "Darbs, lai Lielbritāniju paturētu reformētā Eiropas Savienībā, kļuvis grūtāks. (..) Vai es to uzskatu par nepaveicamu darbu? Nē."
Taču Lielbritānijai, lai īstenotu savu priekšstatu par Eiropu, būs jāizcīna "ilga, smaga cīņa, un, atklāti runājot, reizēm ir jābūt gatavam zaudēt kaujā, lai uzvarētu karā", piebilda Kamerons.
Kā ziņots, bijušais Luksemburgas premjerministrs Junkers piektdien oficiāli izvirzīts EK prezidenta amatam.
Kā vēsta diplomāti, par Junkera kandidatūru nobalsoja 26 valstu līderi, bet divas valstis - Lielbritānija un Ungārija - balsoja pret.
Līdz ar to Junkers varētu kļūt par vēsturē pirmo EK prezidentu, kura nominācija nav saņēmusi vienbalsīgu ES dalībvalstu atbalstu.
59 gadus vecais Junkers ir Eiropas politikas veterāns, un, vadīdams Luksemburgas valdību 18 gadus, kļuvis par visilgāk amatā pabijušo dalībvalstu premjeru.
Līdztekus viņš bijis pirmais eirozonas finanšu ministru sanāksmes jeb tā dēvētās Eirogrupas priekšsēdētājs.
"Es ES līderiem sacīju, ka viņi piedzīvos brīdi, kad nožēlos komisijas prezidenta izraudzīšanās jauno procedūru. Es vienmēr aizstāvēšu Lielbritānijas intereses," pēc balsojuma par Junkeru tviterī paziņoja Kamerons.
Viņš uzskata Junkeru par vecmodīgu personu un "federālistu". Pēc Kamerona domām, Junkers nespēs veikt jaunas reformas, kas varētu pārliecināt Lielbritānijas vēlētājus palikt ES sastāvā gadījumā, ja 2017.gadā Lielbritānijā notiks referendums par izstāšanos no ES.
Junkeru EK prezidenta amatam izraudzījusies centriski labējā Eiropas Tautas partija (EPP), kas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ieguva vislielāko balsu skaitu.
Līdz šim nākamā EK prezidenta kandidatūru izvēlējās ES dalībvalstu līderi, taču saskaņā ar Lisabonas līgumā iekļautajiem noteikumiem tagad viņiem "jāņem vērā" EP vēlēšanu rezultāti. Tiesa gan, ko nozīmē "ņemt vērā" vēlēšanu iznākumu, skaidri nav definēts.
Junkera kandidatūra EK prezidenta amatam vēl jāapstiprina EP, taču ES likumdevēju sapulcē viņam gaidāms pārliecinošs atbalsts. EP balsojums par EK prezidenta amatu gaidāms jūlija vidū.
EK galveno komisāru krēslus un pārējos ES augstākos amatus plānots sadalīt ES līderu ārkārtas sanāksmē 16.jūlijā.
Tostarp tiks meklēti pašreizējā Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja un ES augstākās ārlietu pārstāves Ketrinas Eštones pēcteči.
Sagaidāms, ka pēc cīņas par Junkera kandidatūru, pārējo ES dalībvalstu līderi centīsies kādā veidā saldināt Kemerona sakāvi, un iespējams, ka Londonai kompensācijai tiks piedāvāts, kāds no augstākajiem ES amatiem.
Tomēr pastāv bažas, ka piektdienas pazemojums var vēl vairāk stiprināt britu eiroskeptiķu pozīcijas.
EP vēlēšanās 27,5% britu balsoja par eiroskeptisko Apvienotās Karalistes Neatkarības partiju (UKIP), kas pieprasa Lielbritānijas izstāšanos no ES. Tādējādi eiroskeptiķi izcīnīja 23 no 73 Lielbritānijai atvēlētajām EP deputātu vietām, apsteidzot gan opozīcijā esošos leiboristus, gan pie varas esošos torijus, kurus pārstāv Kemerons.
