Šī gada novembra sākumā ASV iedzīvotāji atkal dosies pie vēlēšanu urnām, lai izvēlētos savas valsts prezidentu nākamajai četrgadei. Kā jau ierasts, cīņa par Baltā nama atslēgām noritēs starp abu lielāko Amerikas partiju – Demokrātiskās un Republikāniskās – kandidātiem.
Republikāņu nometnē lieli pārsteigumi nav gaidāmi – maz ticams ir scenārijs, ka pašreizējā prezidenta Donalda Trampa centienus iegūt otru termiņu prezidenta amatā varētu apturēt kāds cits viņa partijas kandidāts. Tramps ir spējis nostiprināt popularitāti savas partijas ietvaros, un visai droši var apgalvot, ka tieši viņš būs republikāņu kandidāts otrajās ASV prezidenta vēlēšanās pēc kārtas.
Situācija ir pavisam pretēja Trampa opozīcijas – demokrātu – pusē. Cīņai par prezidenta amatu pieteicies plašs kandidātu loks ar dažādu politiski ideoloģisko redzējumu, kā arī pietiekami atšķirīgu uztveri par to, kādas ir galvenās prioritātes, kurām pievērsties savas prezidentūras laikā.
Kurš no demokrātu kandidātiem galu galā varēs spēkoties ar Trampu, tiks noteikts priekšvēlēšanu procesā, kas sāksies 3. februārī. Skaidrojam, kā šis process notiks un kādi ir galvenie faktori, kuriem jāpievērš uzmanība priekšvēlēšanu laikā.
Kādēļ nepieciešamas priekšvēlēšanas?
Priekšvēlēšanas katrā štatā faktiski ir pirmais no diviem soļiem partijas nominācijas piešķiršanas procedūrā. Priekšvēlēšanu procesu var raksturot arī kā cīņu par delegātu balsīm. Delegāti ir tie, kuri pulcējas partijas nacionālajā konventā un tur izraugās kandidātu, kuram piešķirt nomināciju gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.
