Minska pastāvīgi izvairās atbalstīt Maskavas militāros centienus Ukrainā un Sīrijā, regulāri uz sevi izsaucot Krievijas amatpersonu nopēlumu. Šis gads nesis ne vienu vien iemeslu kaimiņvalstīm pārskatīt savstarpējās attiecības.
Viens no pēdējiem piemēriem, kas izsaucis Krievijas neapmierinātību, bija Ukrainas iekšlietu ministra Arsēna Avakova decembra sākumā svinīgi prezentētā Ukrainas bruņumašīna "Varta", kuras izstrādē iesaistījušies arī baltkrievu inženieri.
Vēlāk Baltkrievijas Aizsardzības ministrija arī noliedza Krievijas apgalvojumus, ka Minska atbalstot Krievijas pozīciju konfliktā ar Turciju.
Baltkrievija riskē atsvešināties no Krievijas un uzlabot attiecības ar Krievijas pretiniekiem, jo Kremlis ir parādījis, ka ir spējīgs pieņemt radikālus ārpolitikas lēmumus, raksta "Belarus Digest".
Decembra pirmajā pusē Krievijas propagandas izdevums "EurAsia Daily" publicēja vairākus rakstus, kuros Kremlim tuvi eksperti Baltkrieviju vainoja pret Krieviju vērstas politikas īstenošanā Ukrainā un Sīrijā.
Tie varētu būt pietiekams apliecinājums, ka Kremlis vēlas likt Baltkrievijai saprast šo apvainojumu nopietnību, norāda portāls. Tostarp kādā rakstā NVS valstu institūta galvenais eksperts Baltkrievijas jautājumos Aleksandrs Fadejevs norādījis, ka Baltkrievija ir Ukrainai piegādājusi degvielu, divējāda lietojuma preces un ieroču sistēmu detaļas, ko, viņaprāt, Minska darījusi ne tikai ekonomisku iemeslu dēļ, bet lai uzlabotu attiecības ar Rietumiem.
Krievijas Nacionālās pētniecības universitātes Ekonomikas augstskolas politikas pētnieks Andrejs Suzdaļcevs arī norādījis, ka Lukašenko ne tikai pelna naudu Ukrainā, bet arī saka Rietumiem: "Es esmu jūsu pusē, nerīkojiet Maidanu Baltkrievijā."
Savukārt politologs Jevgeņijs Satanovskis Minsku kritizē pavisam "jaunā līmenī". Pēc viņa teiktā agrāk Krievijas pretinieki Tuvajos Austrumos - Katara un AAE – ieročus "Daesh" apgādei iegādājās no Balkānu valstīm un Ziemeļkorejas, taču tagad viņi tos galvenokārt pērk no Baltkrievijas.
"Belarus Digest" gan norāda, ka patiesībā Maskavu sadusmo Baltkrievijas politika Ukrainā, nevis Sīrijā. Turklāt pierādījumu Baltkrievijas un Ukrainas sadarbībai ir daudz. Pēc nepilniem diviem kara gadiem Donbasā Minska turpina sadarboties ar Kijevu, pierādot, ka šī sadarbība ietilpst Baltkrievijas ilgtermiņa stratēģijā.
Ukraiņu žurnālists Igors Tiškevičs portālā "Khyvlia" decembrī publiskoja pārskatu par Baltkrievijas un Ukrainas sadarbību, un norāda, ka Baltkrievijas uzņēmumi šogad militāros darījumos Ukrainā varētu nopelnīt 90-100 miljonus ASV, neskaitot degvielu.
Dažas lietas gan esot acīmredzamas – Baltkrievijas tirgus daļa Ukrainas aviācijas degvielas tirgū no 0% pirms kara pieaugusi līdz 45% tagad, kā arī auguši citu preču tirdzniecības dati.
Baltkrievija 2014. gadā Ukrainai pārdeva lidaparātus piecu miljonu ASV dolāru vērtībā, taču 2015. gada pirmajā pusē apjomi auguši līdz 14,4 miljoniem. Tāpat Ukraina šogad no Baltkrievijas iegādājās īpašus kravas automobiļus 1,7 miljonu ASV dolāru vērtībā kas ir par 210% vairāk, salīdzinot ar pērno gadu.
Tiškevičs cita starpā norāda, ka Ukrainas armija sākusi saņemt arī lielu daudzumu jauno prettanku raķešu sistēmu "Stugna". Ukrainā ražojot tikai pašas raķetes, bet pārējo piegādā Minskā esošs uzņēmums "Peleng".
Vienlaikus Krievijas politologi norāda, ka, lai gan Baltkrievija ar šiem darījumiem ir nopelnījusi naudu, ar to vien nepietiekot, lai valsts riskētu ar savām un Krievijas attiecībām. "Belarus Digest" raksta, ka šiem ekspertiem ir taisnība, norādot, ka "politika ir tā, kas nosaka Baltkrievijas valdības rīcību".
Pirmkārt, Minska cenšas saglabāt un uzlabot attiecības ar Maskavas pretiniekiem reģionā un ārpus tā - galvenokārt Eiropas Savienību, jo notikumi Krimā un Donbasā to pamatīgi pārsteidza. Lukašenko režīmam neesot skaidrības, vai kas tāds varētu notikt arī Baltkrievijā, tāpēc tas laikus meklē sabiedrotos, kas šādu scenāriju varētu palīdzēt novērst.
Turklāt Baltkrievija esot sasniegusi savu limitu sadarbībā ar Krieviju - militāri rūpnieciskās sadarbības jomā Minskai vairākkārt ir nācies vilties. Piemēram, plāni kopā ar Krieviju īstenot lidaparātu ražošanu Baltkrievijā 2010. gada sākumā ne pie kā nenoveda.
Tāpat nav piepildījušās Baltkrievija un Kremļa iepriekš izskanējušas apņemšanās par vēl plašāka mēroga militārās tehnikas ražošanu Baltkrievijā. Piemēram, Krievija savulaik plānoja īsa attāluma ballistisko raķešu sistēmas "Iskander", gaisa raķešu sistēmas "Tor", kā arī starpkontinentālu ballistisko raķešu "Topol" ražošanu Baltkrievijā, bet nekas no tā nepiepildījās.
Pēc ilgstošas neizdošanās Baltkrievija vērsusies pie Ķīnas un Ukrainas par līdzīgas sadarbības uzsākšanu.Tā Baltkrievijas ģenerālis Pjatro Rahaževskis, kas reiz slēdza vienošanos ar Maskavu par iespējamo Baltkrievijas iesaistīšanos "Iskander" un "Tor" ražošanā, tagad ir Ukrainas uzņēmuma "Motor Sich" Baltkrievijas filiāles direktors. "Motor Sich" Baltkrievijai ir devis kaut ko, ko Krievija nedeva – Ukrainas uzņēmums Oršā izveidoja helikopteru remonta rūpnīcu un plāno to paplašināt.
Tiškevičs skaidro, ka Ukraina palīdz Baltkrievijai ar zināšanām un tehnoloģijām ne tikai aviācijas, bet arī tanku un raķešu jomā. Arī Suzdaļcevs "Eurasia Daily" piekrīt: "Lukašenko no Ukrainas cenšas iegūt to, ko, ņemot vērā ne pārāk lielo uzticēšanos starp Minsku un Maskavu, Krievija viņam nespēj dot."
Tiškevičs un Suzdaļcevs uzskata, ka ukraiņi, iespējams, piedalījušies Baltkrievijas vairākkārt palaižamo raķešu sistēmas "Palanez" izveidē. Oficiāli Baltkrievijas un Ķīnas radītā sistēma "Palanez" spēj palaist raķetes tālāk nekā Ķīnas "WS-2" un "WS-3" sistēmas, kas tiek uzskatītas par "Palanez" prototipiem. Jau kopš pirmās publiskās demonstrācijas maijā plašsaziņas līdzekļos tika spekulēts par Ukrainas (kā arī Krievijas) līdzdalību tās izveidē.
