Kā Berlīnē redz NATO. Ekspresintervija ar Vācijas ārlietu ministru
Foto: AFP/Scanpix/LETA

"Uz Vāciju var paļauties", tā īsi pirms trešdien gaidāmās NATO ārlietu ministru sanāksmes lakoniski par savas valsts lomu aliansē ekspresintervijā portālam "Delfi" izsakās Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Hāss skaidro, ka šobrīd Vācija mērķtiecīgi virzās uz to, lai palielinātu budžeta izdevumus aizsardzībai. ASV prezidents Donalds Tramps vairākkārt skarbi kritizējis NATO dalībvalstis par nepietiekamu līdzekļu atvēlēšanu aizsardzības budžetam un Vācija ir starp tām, kuru Baltā nama saimnieks šajā jautājumā nopēlis visbiežāk. Eiropā 2% tēriņus aizsardzības budžetam uz 2019. gadu nodrošina sešas valstis, liecina NATO dati. Tās ir Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Grieķija un Lielbritānija. Savukārt Vācija 2019. gadā aizsardzībai tērē 1,23% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kā "Rīgas konferencē 2019" norādīja aizsardzības ministre Annegrēta Krampa-Karenbauere, tad 2024. gadā Vācija varētu aizsniegties līdz 1,5% no IKP.

Ārlietu ministrs piebilst, ka, neskatoties uz 2% nesasniegšanu, Vācijas ieguldījums NATO un Eiropas drošības nodrošināšanā kopš 2014. gada (togad Krievija okupēja Krimu – aut.) ir ievērojami pieaudzis.

Kā vērtējat NATO lomu pašreizējā starptautiskajā sistēmā? Cik stipra tā ir?

NATO ir vēsturē visveiksmīgākās aizsardzības savienība. 70 gadus tā garantē eiroatlantisko drošību un to darīs arī turpmāk. Pēc tam, kad Krievija, pārkāpjot starptautiskās tiesības, anektēja Krimu, NATO īsā laikā pārorientējās uz jauno starptautiskās drošības vidi. Tā pastiprināja savu klātbūtni austrumos, paplašināja gatavību piedalīties operācijās, izveidoja jaunu komandstruktūru un jaunu pieeju kiberdrošības jomā.

Patiesi, pēdējos mēnešos mēs tiekam konfrontēti ar jauniem izaicinājumiem, un mūsdienu izaicinājumi drošības politikā būtiski atšķiras no tiem, kas pastāvēja pirms desmit gadiem. Tas ir mūsu visu kopīgais uzdevums gādāt par NATO integrāciju un turpināt alianses tālāko stratēģisko attīstību.

Kā Berlīnē redz NATO. Ekspresintervija ar Vācijas ārlietu ministru
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Kā un vai Turcijas iebrukums Sīrijas ziemeļaustrumos ir izmainījis pašreizējo noskaņojumu NATO?

Protams, situācija Ziemeļsīrijā ir tēma, kas mūs nodarbina un ar ko mēs intensīvi strādājam. Tāpēc ir labi, ka mēs tagad tiksimies ar NATO dalībvalstu ārlietu ministriem. Vienmēr ir labāk runāt vienam ar otru, nevis vienam par otru. Jo par spīti viedokļu atšķirībām, kas mums patlaban ir ar Ankaru, ir skaidrs, ka mūsu interesēs ir, lai Turcija kā būtisks partneris arī NATO neattālinātos no Eiropas.

Vai citas NATO dalībvalstis izdara spiedienu uz Vāciju, lai arī tā nodrošinātu 2% iemaksas? Kad Vācija varētu sasniegt 2% līmeni?

Vācija pilda savas saistības pret NATO. Mēs esam skaidri apliecinājuši, ka pārtrauksim virzību uz aizsardzības izdevumu samazināšanu un palielināsim investīcijas, un mēs savu vārdu turam. Kopš 2014. gada mēs savus aizsardzības izdevumus saskaņā ar NATO kritērijiem esam palielinājuši par 45 %.

Neviens no sabiedrotajiem Eiropas kontinentā neizdod vairāk par mums. Mēs pildām solīto, to pierādot katru dienu – mēs nodrošinām otros lielākos spēkus Afganistānā, 2017. gadā mēs nosūtījām vācu bataljonu uz Lietuvu, mūsu „Eurofighter" regulāri piedalās NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijās no gaisa spēku bāzēm Igaunijā un Lietuvā. 2019. gadā mēs atkal uzņēmāmies NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības (VJTF) vadību un Ulmā ceļam jaunu NATO galveno štābu. Tas ir konkrēts ieguldījums NATO stiprināšanā. Uz Vāciju var paļauties.

Jūs jau paudāt bažas par Francijas prezidenta Emanuēla Makrona izteikumiem par NATO un tās smadzeņu nāvi. Kādus signālus Makrons ar šādiem izteikumiem, jūsuprāt, sūta citām NATO dalībvalstīm?

NATO 70 gadus garantē mieru un drošību Eiropā. Mums nav šaubu, ka mūsu amerikāņu draugi veic būtisku ieguldījumu. Tomēr vienlaicīgi Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību. Tāpēc lēmums par sadarbības mērķtiecīgu pastiprināšanu Eiropas drošības politikas jomā bija pareizs. Ne tādēļ, lai aizvietotu NATO, bet gan, lai stiprinātu Eiropas pīlāru NATO un līdz ar to visu NATO kopumā. Mūsu kaimiņi Polijā un Baltijā var paļauties, ka mēs viņu vajadzības drošības jomā uztveram tikpat nopietni kā savējās.

ASV Senāts drīzumā varētu piemērot sankcijas pret "Nord Stream 2". Baltijas valstis, Polija, Ukraina ir satrauktas par to, ka tas nav biznesa, bet gan ģeopolitisks projekts. Kādēļ šīs bažas netika un netiek sadzirdētas Vācijā?

Par ģeostratēģiskajiem jautājumiem un drošības politikas jautājumiem mēs regulāri apmaināmies viedokļiem ar mūsu draugiem Baltijā, kā arī ar mūsu partneriem Polijā un Ukrainā. Nav šaubu par to, ka šo valstu drošība mūsu skatījumā ir neapstrīdama un nav diskutējama. Attiecībā uz "Nord Stream 2" mēs ļoti nopietni uztveram mūsu partneru bažas. Tieši tādēļ Vācijas valdība iestājas par to, lai paralēli "Nord Stream 2" tiktu saglabāts arī gāzes tranzīts caur Ukrainu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Francija NATO Nord Stream Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form