Foto: DELFI
Kopš 2004. gada, kad Latvija, Lietuva un Igaunija tika uzņemtas NATO, par Baltijas valstu gaisa telpas drošību rotācijas kārtībā rūpējas citu alianses valstu iznīcinātāji, piedaloties Baltijas Gaisa patrulēšanas misijā. Šobrīd daļu patruļu nodrošina Ungārijas ar JAS 39 "Gripen" lidmašīnām.
Foto: DELFI

Gaisa robežu uzraudzības aktualitāte sevišķi pieaugusi kopš Krievijas realizētās Krimas pussalas okupācijas un konflikta Ukrainas austrumos, kam sekoja Maskavas un Rietumu attiecību pasliktināšanās, kā arī Krievijas militāro aktivitāšu pieaugums un bieži lidojumi NATO valstu robežu tuvumā.

Misijas nozīmību īpaši izceļ Ungārijas vēstniece Latvijā Adriena Millere (attēlā zemāk), kura Rīgas un Budapeštas sadarbību dažādās jomās raksturo kā izcilu.

Foto: DELFI

"Mēs kopā strādājam daudzās sfērās, bet nav šaubu, ka šobrīd vissvarīgākās ir gaisa patruļas Baltijas reģionā. Mēs ļoti novērtējam šo iespēju. Un es zinu, ka arī Latvija ļoti novērtē ungāru karavīru pūles," trešdien tikšanās laikā ar žurnālistiem uzsvēra Ungārijas vēstniece.

"Mazā Ungārija"

No 1. septembra Baltijas valstu gaisa telpas patruļas nodrošina Vācija un Ungārija – katra ar četrām lidmašīnām. Kamēr Vācijas "Eurofighter Typhoon" izvietoti Emari bāzē Igaunijā, Zviedrijā ražotās Ungārijas JAS 39 "Gripen" atrodas aviācijas bāzē Šauļos.

"Šīs sētas iekšpusē ir mazā Ungārija," trešdien ungāru misijas izvietojumā Šauļu bāzē, kur viesojās portāls "Delfi", norādīja misijas komandieris pulkvežleitnants Tamass Fekete (attēlā).

Foto: DELFI

Lai nokļūtu līdz "mazajai Ungārijai", jāšķērso divi kontrolpunkti, kuros bruņoti karavīri pārbauda viesu personas dokumentus. Iežogotās teritorijas perimetru apsargā lietuvieši, bet iekšpusē un štāba ēkā saimnieko ungāri, kuriem līdzi ir arī savs ārsts un pat jurists.

Kopā ar četrām JAS 39 lidmašīnām Šauļos ieradušies ungāru piloti un nepieciešamais atbalsta personāls – pavisam 83 cilvēki, kas maiņās nodrošina nepārtrauktu misijas darbu.

Foto: DELFI

Kopš septembra Baltijas Gaisa patrulēšanas misijas ietvaros ungāru piloti gaisā pavadījuši gandrīz 350 stundas, atklāj komandieris. Ungārija misiju turpinās līdz 2016. gada 8. janvārim, kad viņu vietā stāsies Spānija. Nākamo reizi ungāri Baltijas gaisa telpas patrulēšanu pārņems 2019. gadā.

"Drūzmēšanās" gaisā

Kopš septembra ungāru lidmašīnas aptuveni 15 reizes pārtvērušas svešus lidaparātus Baltijas valstu gaisa telpas tuvumā. Pārsvarā tās bijušas Krievijas militārās lidmašīnas – kravas un izlūkošanas lidaparāti, bet tikai divos gadījumos iznīcinātāji, skaidro Fekete.

Foto: DELFI

Lielākoties Krievijas lidaparāti pārvietojušies virs Baltijas jūras starptautiskajiem ūdeņiem, vien dažos gadījumos pietuvojoties Baltijas gaisa telpai. Kaimiņvalsts militārais gaisa transports vienkārši regulāri veic lidojumus no Sanktpēterburgas uz Kaļiņingradu un atpakaļ skaidro Fekete.

Iemesli, kāpēc bijusi nepieciešama šo lidaparātu identificēšana, ir dažādi, viņš stāsta. Tie ir sākot no nekomunicēšanas ar gaisa kontroles centriem līdz izslēgtiem transponderiem.

Nekādas agresīvas darbības no Krievijas pilotiem ungāru misijas laikā nav bijušas. "Viņi vienkārši lido," norāda Fekete.

Foto: DELFI

Tikmēr ir bijuši gadījumi, kad vienu Krievijas lidmašīnu virs Baltijas jūras vienlaicīgi devušās identificēt gan NATO, gan aliansē neietilpstošās Zviedrijas patruļlidmašīnas, radot sava veida "drūzmēšanos gaisā", smej pulkvežleitnants.

Kopš Maskavas iesaistīšanās Sīrijas bombardēšanā jūtams, ka Krievijas lidmašīnu aktivitāte pārvietojusies citur un Baltijas reģionā ievērojami mazinājusies, atzīsts Fekete.

Bruņoti, bet bez uzbrukuma tiesībām

Baltijas Gaisa patrulēšanas misijā iesaistītās Ungārijas lidmašīnas uzdevumos izlido bruņotas. Pirms došanās uz lidmašīnu angāru, žurnālisti tiek instruēti, ka kabatas tālruņi piesardzības dēļ ir jāizslēdz vai jālieto lidojuma režīmā, lai signāls netraucētu ieroču elektronikai.

Foto: DELFI

Tāpat angāra apmeklētāji tiek brīdināti nepieskarties lidaparātam un uz tā uzstādītajām raķetēm. Katram solim sāņus seko modru ungāru karavīru skatieni.

Lai gan iznīcinātāji ir bruņoti, ieročus patrulēšanas misijas dalībnieki drīkst pielietot tikai pašaizsardzībai, uzsver Fekete. Ja svešas valsts lidaparāts ielidotu Baltijas valstu gaisa telpā, tas tiktu pārtverts un pavadīts līdz robežai – miera laika misijai nav uzbrukuma tiesību, viņš skaidro.

Visus rīkojumus un informāciju par uzdevumiem patruļas saņem no sauszemes kontroles centriem.

Par to, kā notiek lidmašīnu identifikācija un pārtveršana, var lasīt šeit.

Foto: DELFI

JAS 39 "Gripen" ir Zviedrijas ražotāja "Saab" daudzfunkcionālā viena dzinēja kaujas lidmašīna, kas Zviedrijas bruņojumā parādījās no 1997. gada, bet pēc 2003. gada nāca klajā modernizēta versija.

Ungārijas bruņojumā kopš 2006. gada ir JAS 39C lidaparāti, kas pielāgoti NATO prasībām. Tie nomainīja iepriekš izmantotos MiG-21 un MiG-29.

Ungārijas Baltijas Gaisa patrulēšanas misijas komandieris pulkvežleitnants Tamas Fekete ir lidojis gan ar MiG, gan JAS 39, taču norāda, ka tie nav savstarpēji salīdzināmi, jo zviedru lidaparāts ir daudz modernāks ceturtās paaudzes iznīcinātājs.

Foto: DELFI

JAS 39 ir piemērots lidošanai visos laikapstākļos un jebkurā diennakts laikā. Tas paredzēts kā "gaiss-zeme", tā "gaiss-gaiss" uzdevumiem. Lidmašīnu uz priekšu dzen viens "Volvo" reaktīvais dzinējs.

Lidojums bez papildu degvielas uzpildes ar JAS 39 iznīcinātāju var ilgt divas ar pusi stundas, bet maksimālais lidojuma augstums sasniedz 15 kilometrus.

Kā norāda žurnāls "The National Interest", JAS 39 ir izcils zemu izmaksu ceturtās paaudzes iznīcinātājs, kas ir laba alternatīva valstīm, kuras nevar vai nevēlas maksāt par amerikāņu F-35, franču "Rafale" vai Eiropas "Eurofighter Typhoon".

"Ziemeļu mašīna ir konstruēta tā, lai būtu relatīvi lēta, viegli uzturama un uzvarētu jebkuru potenciālo agresoru," raksta žurnāls.

Foto: DELFI

Ungārijai pavisam piegādāti 14 JAS 39 iznīcinātāji. Taču šis gads ungāriem nav bijis veiksmīgs – īsā laika posmā divi iznīcinātāji ir avarējuši.

Maijā divvietīga JAS 39 versija nosēšanās laikā nobrauca no skrejceļa Čehijā un avarēja. Abi piloti katapultējās un necieta.

"Tā bija nepareiza piezemēšanās," portālam "Delfi" skaidro pulkvežleitnants Fekete. Lidostas skrejceļš tai dienā bijis mitrs un pilots nav spējis savlaicīgi apturēt lidmašīnu, lielā ātrumā iebraucot zālienā.

Otrs incidents notika jau nākamajā mēnesī Ungārijā. Šajā gadījumā tā bijusi tehniska kļūme, stāsta Fekete. Lidaparātam nav darbojusies šasija un tas nosēdies uz korpusa. Pilots katapultējās, bet guva ievainojumus.

Maija incidentā cietušais lidaparāts tiks aizvietots ar jaunu, bet jūnijā bojātā lidmašīna tiek remontēta un atgriezīsies ierindā, norāda Fekete. Līdz tam Ungārijas rīcībā ir 12 izmantojamas JAS 39 lidmašīnas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!