Kačiņskis Katiņā vēlējies pieprasīt nozieguma izmeklēšanu
Foto: F64

Polijas vēstniecība Latvijā izplatījusi traģiski bojā gājušā Polijas prezidenta Leha Kačiņska uzrunas tekstu, ar kuru viņš bija iecerējis vērsties pie Katiņas nozieguma 70.gadadienas atceres pasākuma dalībniekiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Savā uzrunā prezidents plānojis atgādināt par šausminošiem 1940. gada notikumiem un aicināt Krievijas varas pārstāvjus noskaidrot visus Katiņas nozieguma apstākļus un nodot atklātībā visus dokumentus, kas attiecas uz poļu virsnieku noslepkavošanu.

Kačiņskis arī plānojis izteikt Krievijai atzinības vārdus par paveikto šajā lietā pēdējos gados.

Polijas Republikas prezidenta Leha Kačiņska uzrunas teksts:

"1940. gada aprīlī tika noslepkavoti pāri par 21 tūkstoti poļu gūstekņu, kuri atradās nometnēs un NKVD cietumos. Šis genocīda noziegums tika pastrādāts pēc Staļina gribas, pēc visaugstākās PSRS valsts varas pavēles. III Reiha un PSRS savienība, Ribentropa - Molotova pakts un bruņots uzbrukums Polijai 1939. gada 17. septembrī savu satriecošo kulmināciju sasniedza Katiņas noziegumā. Ne tikai Katiņas mežos, bet arī Tverā, Harkovā un vēl citās zināmās un joprojām neapzinātās nonāvēšanas vietās tika noslepkavoti II Polijas Republikas pilsoņi, cilvēki, kuri veidoja mūsu valstiskuma pamatu un bija nelokāmi kalpošanā savai dzimtenei. Tajā pat laikā noslepkavoto ģimenes un tūkstošiem pirmskara Polijas pierobežas rajonu iedzīvotāji tika izsūtīti dziļi Padomju Savienības teritorijas iekšienē, kur viņu neizsakāmās ciešanas iezīmēja poļu Golgātas ceļu Austrumos.

Šī krusta ceļa vistraģiskākā stacija bija Katiņa. Poļu virsnieki, garīdznieki, ierēdņi, policisti, robežsardzes un cietumu apsardzes darbinieki tika iznīcināti bez tiesas un sprieduma. Viņi bija nepieteiktā kara upuri. Viņus noslepkavoja, rupji pārkāpjot civilizētās pasaules tiesības un konvencijas. Tika sabradāts poļu kareivju gods un cilvēciskā cieņa. Nāves bedrēm uz mūžīgiem laikiem bija jānoslēpj noslepkavoto ķermeņi un patiesība par noziegumu. Par to pasaulei nebija paredzēts uzzināt nekad. Upuru ģimenēm bija liegtas tiesības uz publiskajām sērām, vistuvāko apraudāšanu un cienīgu atmiņas iemūžināšanu par tiem. Zeme pārklāja nozieguma pēdas, bet meliem vajadzēja to izdzēst no cilvēku atmiņām.

Patiesības slēpšana par Katiņu no to personu puses, kas šo noziegumu pastrādājuši, kļuva par vienu no pēckara Polijas komunistu politikas stūrakmeņiem: meli par Katiņu veidoja pamatus, uz kuriem Polijas Tautas Republika balstījās kopš savas dibināšanas. Tas bija laika posms, kad par piemiņu un patiesību par Katiņu tika maksāta augsta cena. Tomēr noslepkavoto tuvinieki un citi drosmīgi cilvēki palika uzticīgi šai piemiņai, aizstāvēja to un nodeva tālāk nākamajām poļu paaudzēm. Iznesa to caur komunistu valdīšanas laikiem un uzticēja tautiešiem brīvajā, neatkarīgajā Polijā. Tādēļ viņiem visiem, bet it īpaši Katiņas upuru ģimenēm, esam parādā cieņu un pateicību. Polijas Republikas vārdā, es izsaku vislielāko pateicību par to, ka sargājot piemiņu par saviem piederīgajiem, Jūs izglābāt tik ļoti nozīmīgu mūsu poliskās apziņas un identitātes dimensiju.

Katiņa kļuva par Polijas vēstures sāpīgo brūci, bet reizē arī uz vairākiem gadu desmitiem saindēja attiecības starp poļiem un krieviem. Paveiksim to, lai Katiņas brūce beidzot pilnībā varētu saaugt un sadzīt. Mēs jau esam uz šī ceļa. Mēs, poļi, novērtējam Krievijas darbību pēdējos gados. Mums jāturpina iet tas ceļš, kas tuvina mūsu tautas, neaizkavējoties uz tā un arī neejot atpakaļ.

Līdz galam jāizpēta un jānoskaidro visi Katiņas nozieguma apstākļi. Ir ļoti nozīmīgi, lai tiesiski tiktu apliecināta upuru nevainība un visi dokumenti, kas attiecas uz šo noziegumu, nonāktu atklātībā. Lai uz visiem laikiem meli par Katiņu pazustu no publiskās telpas. Šīs darbības mēs pieprasām, vadoties no piemiņas par upuriem un cieņas pret viņu ģimeņu ciešanām. Taču, to mēs pieprasām arī kopējo vērtību vārdā, to, kurām jāveido uzticības un partnerības pamats starp kaimiņu tautām visā Eiropā.

Aicinu kopīgi pagodināt noslepkavotos un noskaitīt lūgšanas viņu atdusas vietās. Slava varoņiem! Gods viņu piemiņai!"

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form