Kāda ir Azerbaidžānas politiskā vide jeb kāpēc pēc vēlēšanām nekas nemainīsies
Foto: RIA Novosti/Scanpix

Pirmdienas rītā paziņotie Azerbaidžānas parlamenta vēlēšanu rezultāti nevienu nepārsteidza – uzvarēja valdošā partija "Yeni Azerbaijan" ("Jaunā Azerbaidžāna"). Negaidītas nebija arī starptautisko cilvēktiesību aizsardzības organizāciju un vēlēšanu novērotāju paustās bažas par vēlēšanu godīgumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Azerbaidžānā jau ilgstoši notiek vēršanās pret opozīcijas politiķiem un žurnālistiem, kā arī opozīcijai ir ierobežotas iespējas organizēt aģitāciju. Šo iemeslu dēļ vadošās opozīcijas partijas, ieskaitot Demokrātisko spēku nacionālo padomi (DSNP), partiju "Musavat" ("Vienlīdzība") un Azerbaidžānas Demokrātisko partiju, vēlēšanas boikotēja, tās nodēvējot par "vēlēšanu imitāciju".

Kā īsi pirms vēlēšanām norādīja medijs "Vice", valstī pat bija grūti pateikt, ka gaidāmas vēlēšanas. Pēdējo desmit gadu laikā valdība ir samazinājusi vēlēšanu kampaņu periodu no četriem mēnešiem līdz trīm nedēļām, taču pat šajā īsajā laikā valsts televīzijas kanālos netiek rādītas vēlēšanu kampaņas, bet pilsētās nenotiek politiskas demonstrācijas.

Valdošā ģimene nav mainījusies 22 gadus - prezidentu Ilhamu Alijevu 2008. gadā ievēlēja otro reizi (pēc diviem viņa tēva prezidentūras termiņiem) – viņš steidzīgi sarīkoja referendumu, kas nodrošināja izmaiņas konstitūcijā, ļaujot viņam kandidēt arī uz trešo termiņu.

Lai gan Azerbaidžāna efektīvi darbojas kā vienpartijas valsts, pastāv arī opozīcijas kustības. Vēlēšanu jautājumā tās sadalījušās divās nometnēs – daži boikotē vēlēšanas, uzskatot, ka piedalīšanās tajās paustu piekrišanu sistēmai, citi piedalās cerībā panākt jebkādu progresu.

Opozīcija nospiesta uz ceļiem

Kāda ir Azerbaidžānas politiskā vide jeb kāpēc pēc vēlēšanām nekas nemainīsies
Foto: AFP/Scanpix


Demokrātiskā kustība "Republikāņu alternatīva" (ReAL) tika izveidota 2009. gadā kā protests izmaiņām konstitūcijā, kas ļāva Alijevam atkārtoti kandidēt uz prezidenta amatu. Kā pirms vēlēšanām norādīja cilvēktiesību aizstāvis un partijas biedrs Kalids Bagirovs, partija nelolo ilūzijas par uzvaru, bet piedalās, lai uzsvērtu demokrātijas trūkumu.

Pirms pēdējām vēlēšanām ReAL līderi arestēja un ieslodzīja uz septiņiem gadiem. Eiropas Cilvēktiesību tiesa to nosauca par mēģinājumu "apklusināt vai sodīt par valdības kritizēšanu".

Valdības metodes opozīcijas ierobežošanā ir dažādas un sarežģītas. Finansiāla ierobežošana, publiska pazemošana, partiju kandidātu skaita ierobežošana, kā arī milzīgu summu pieprasīšana par raidlaiku televīzijā ir tikai daži no veidiem, kā valdošā partija nodrošina klusumu vēlēšanu laikā.

Tikmēr prezidenta pārstāvis Ali Hasanovs oktobra sākumā noliedza, ka vēlēšanas nebūtu demokrātiskas: "Azerbaidžānā līdz šim notikušās vēlēšanas ir bijušas demokrātiskas un godīgas." Arī pats Alijevs janvārī kādā preses konferencē Berlīnē pauda, ka "Azerbaidžānā ir nodrošinātas visas brīvības – valstī ir pilnīga vārda un arī preses brīvība."

EDSO, kas parasti piedalās vēlēšanu novērošanā, šogad uz Azerbaidžānu nemaz nedevās, jo "jāsaskaras ar pārāk daudz ierobežojumiem". Par iepriekšējām vēlēšanām valstī EDSO ziņoja: "Turpinās aizdomas par kandidātu un vēlētāju iebiedēšanu, kā arī ierobežojošu mediju vidi. Visos vēlēšanu posmos tika novērotas nopietnas problēmas."

Pēc tam, kad Eiropas Padome, ANO Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos, organizācijas "Human Rights Watch", "Amnesty International", "Article19" un Eiropas Parlaments pērn paziņoja, ka Azerbaidžānā notiek "civilās sabiedrības apspiešana" lielākie mediji šīs vēlēšanas lielākoties ignorē.

Mediji slēgti, žurnālisti - vajāti

Kāda ir Azerbaidžānas politiskā vide jeb kāpēc pēc vēlēšanām nekas nemainīsies
Foto: AFP/Scanpix


Viens no dažiem opozīcijas plašsaziņas līdzekļiem, kas valstī turpina darboties, "Azdaliq" apgalvo, ka viņiem ir grūtības pastāvēt – viņiem ir parādi par nodokļu nemaksāšanu, kā arī vairāki tiesas piespriesti naudas sodi par goda aizskaršanu. Lielākā daļa par valstī notiekošo ziņo no ārvalstīm, paļaujoties uz valstī strādājošiem neatkarīgiem atbalstītājiem, ziņo "Vice".

Berlīnē esošā tiešsaistes mediju platforma "Meydan TV" ir vienīgais neatkarīgais ziņu avots azerbaidžāņiem. To vada žurnālists Emins Milli, kurš aizbēga no Azerbaidžānas, kad tika divreiz arestēts. Viņa biroja logā tika mests ķieģelis un viņš saņēma draudīgu telefona zvanu. "Berlīne ir drošāka par Baku, taču viņiem ir miljardi dolāru un noziedzīgs tīkls visā pasaulē. Policija ir informēta par manu situāciju un manas valdības nolūku mani šeit nogalināt. Es savu darbu turpināšu."

Trīs dienas pēc tam, kad Milli svaini un brālēnu Azerbaidžānā arestēja, 23 citi Azerbaidžānā esošie ģimenes locekļi parakstīja vēstuli par viņa rīcības nosodīšanu. Šomēnes divās dažādās pilsētās stundas laikā tika arestēti "Meydan TV" redaktores Ginelas Movludas divi brāļi par marihuānas glabāšanu. Abi atrodas pirmstiesas aizturēšanā. "Šie aresti skaidri parāda vēl vienu patiesību par to, ko spēj paveikt šis režīms," sacīja Movluda.

Žurnālistu aizstāvības komiteja nosaukusi Azerbaidžānu par vadošo žurnālistu ieslodzītāju Eiropā un Centrālāzijā.

Viena no pēdējos gados spilgtākajām pētnieciskajām žurnālistēm valstī Kadija Ismailova regulāri atklāja informāciju par korupciju valstī. Brīdinot viņai tika atsūtīti fotoattēli, kuros redzams, kā viņa ar savu draugu nodarbojas ar seksu. Viņas sienās tikušas uzstādītas noklausīšanās ierīces.

Darbu gan viņa nepārtrauca, bet tā vietā sarīkoja preses konferenci, kurā pati stāstīja par pret viņu veikto šantāžu. Kā atbildes reakcija tiešsaistē tika publicēts viņas seksa ieraksts. Pēc diviem gadiem viņu arestēja – valdība viņu nosauca par valsts nodevēju.

Turpretī žurnālisti, kas atbalsta režīmu, ir saņēmuši apbalvojumus un bezmaksas dzīvokļus no prezidenta fonda.

Opozicionāriem trūkst aizstāvju

Kāda ir Azerbaidžānas politiskā vide jeb kāpēc pēc vēlēšanām nekas nemainīsies
Foto: Reuters/Scanpix


Tikmēr opozīcijas pārstāvjiem ir iespēja izkļūt no cietuma – ja atsauc savu piederību, sola lojalitāti Alijevam un apmeklē viņa tēva Heidara Alijeva kapu. Daudzi tā arī dara, vēsta "Vice".

Arestētajiem ir nepieciešami advokāti, taču tādu nav daudz. Viens no nedaudzajiem cilvēktiesību aizstāvjiem, kas gatavi uzņemties politiski ieslodzīto lietas, ir Kalids Bagirovs. Viņu nesen izslēdza no Azerbaidžānas Advokātu asociācijas, tāpēc tagad viņš spēj darboties tikai Eiropas Tiesā.

Bagirovs saka, ka arests un vajāšana ir neizbēgama darba sastāvdaļa. "Es centīšos izdarīt pēc iespējas vairāk, pirms mani arestē. Es tam veltīšu visas savas pūles," viņš sacīja.

Viņš pašreiz strādā ar kandidātiem, kuriem nepiešķīra kandidēšanas tiesības. Kandidātam ir jāsaņem 450 paraksti, taču Bagirovs apgalvo, ka valdība regulāri atsaka kandidatūru, saucot parakstus par viltotiem. Pēc viņa teiktā valdība apmeklē arī to cilvēku mājas, kuri parakstījušies par atbalstu opozīcijas kandidātam, un pēcāk paraksti parasti tiek atsaukti.

Nauda stāv pāri cilvēktiesībām

Kāda ir Azerbaidžānas politiskā vide jeb kāpēc pēc vēlēšanām nekas nemainīsies
Foto: AFP/Scanpix


Prezidents šos apgalvojumus noliedz, saucot apvainojumus par vārda brīvības ierobežošanu par "neglītu ārzemju propagandu". "Mēs pasaulei parādījām, uz ko esam spējīgi. Paskatieties, cik ļoti esam progresējuši 24 gadu laikā," intervijā valsts televīzijas kanālam septembrī sacīja Alijevs, "visa Eiropa mūs apbrīno."

Azerbaidžānai ir arī tuvas attiecības ar Krieviju, tāpēc uz viņa valdību izdarītā spiediena palielināšana varētu izraisīt lielāku tuvināšanos Krievijai.

Taču, ja Eiropa neizdarīs spiedienu, Alijevs netraucēti turpinās kontrolēt valsti un apspiest opozicionāru balsis. Draudzēties ar Azerbaidžānu ir izdevīgi. Britu naftas gigants "British Petroleum" apmēram 5% no saražotās naftas iegūst Azerbaidžānā, un pagājušajā mēnesī uzņēmums bija gatavs atjaunot savu darbību galvenajās Kaspijas jūras reģiona naftas atradnēs.

Alijeva valdība ir spējusi saglabāt arī vadošu lomu Eiropā – 2012. gadā valsts rīkoja Eirovīzijas dziesmu festivālu, 2015. gadā - Eiropas spēles un nākamgad tā rīkos "Formula 1" sacensības.

Valsts apjomīgās naftas atradnes gan tuvojas izsīkumam. "Vice" norāda, ka, Azerbaidžānai zaudējot savu varu un ietekmi, Eiropas kaimiņiem varētu būt vairāk motivācijas censties panākt izmaiņas valstī.
Taču Bagirovs ir zaudējis cerību Rietumos. "Eiropa ar vienu roku piedāvā palīdzību, bet ar otru turpina sadarboties ar Alijeva režīmu," viņš sacīja.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Amnesty International ANO Azerbaidžāna Berlīne British Petroleum EDSO Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padome Eiropas Parlaments Eirovīzija Krievija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form