Kādēļ Putins karu nesauc par karu – speciālās operācijas un pasaules kārtības gals

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka tiek veikta "speciālā kara operācija". Piebildīsim, ka, paziņojot par "operāciju", teikuma beigās Putins lika punktu, nesakot, ka tā ir operācija pret citu valsti, proti, Ukrainu. Tālāk sekoja vārdi par demilitarizācijas un denacifikācijas mērķiem. Taču šajā kontekstā svarīga tieši gramatiskā struktūra, kurā trūkst papildinājuma pēc vārda "operācija".

Novērotāji minēja, kādēļ izvēlēts tik savāds termins. Faktiski vienas valsts bruņotie spēki iekļuvuši citas valsts teritorijā bez tās uzaicinājuma. Acīmredzami tiek pārkāpts valstu suverēnas vienlīdzības princips, kas nostiprināts ANO Statūtu 2. panta 1. punktā. Neraugoties uz to, ka Putins savā uzrunā paziņo par "cieņu pret suverenitāti" valstīm postpadomju teritorijā, viena valsts neatzīst citas valstis suverenitāti tās teritorijā. Šajā situācijā pareizāk būtu to saukt par "karu" starp divām valstīm, ko vairums novērotāju ārpus Krievijas robežām arī dara. Taču Putins un visas Krievijas amatpersonas cītīgi izvairās no vārda "karš". Daži novērotāji pat pieņēma, ka tas saistīts ar Krievijas Federācijas (KF) Kriminālkodeksa 353. pantu "Agresīva kara plānošana, gatavošanās, ierosināšana vai vadīšana". Ja nu kādam prātā ienāktu izmantot KF Kriminālkodeksu pret Krievijas valdību. Tas, protams, nav iespējams, jo nav iespējams, taču nepieciešams izslēgt pat hipotētisku varbūtību.

Tomēr izvairīšanās no kara valodas ir daudz fundamentālāka. Šajā ziņā Putina atsauces uz rietumvalstu darbību Dienvidslāvijā, Lībijā, Sīrijā, Irākā nav nejaušas. Savā uzrunā Putins ne reizi vien runāja par starptautisko tiesību neievērošanu, apsūdzot Rietumus melos un krāpšanā. Kāds to varētu traktēt kā viņa personīgo aizvainojumu vai aizkaitinājumu. Taču, pēc visa spriežot, runa ir par principiālu attieksmi pret globālo drošības sistēmu un Krievijas lomu pasaulē.