Tomēr šie nav bijuši vienīgie asiņainie notikumi šajā gadā. Laikraksts "The Washington Post" uzskaitījis septiņus nežēlīgus konfliktus, kas palikuši citu notikumu ēnā, bet būtu pelnījuši lielāku uzmanību.
Lībijai bija jākļūst par veiksmes stāstu, kad 2011. gadā NATO gaisa triecieni palīdzēja nemierniekiem gāzt ilgi valdījušā diktatora Muamara Kadafi režīmu, bet stabilitātes vietā iestājās haoss.
2014. gadā Lībijas trauslā pāreja uz demokrātiju pārauga atklātā pilsoņu karā starp neviendabīgu islāmistu kaujinieku masu un cilšu grupējumiem. Cīņā ir iesaistījušies negodīgi ģenerāļi un ir izveidojusies absurda situācija, kad divas paralēlas valdības piesaka savu varu pār kara plosīto valsti, norāda laikraksts.
Kaujinieki cīnās par stratēģiskām naftas ieguves pilsētām. Vēl pagājušajā nedēļas nogalē Lībijas kara lidmašīnas bombardēja kaujinieku pozīcijas Misrātas pilsētā, kas reiz ieguva slavu par savu pretestību Kadafi režīmam.
Jemena ir vēl viena valsts, kur 2011. gada Arābu pavasara laikā gāzts ilgi valdījušais līderis - prezidents Ali Abdallāhs Salehs. Tagad valstī plosās katastrofāls pilsoņu karš.
Politiskās kustības "Houthi", kuru atbalsta šiītu musulmaņi, vadītās cīņas pret sunnītu kaujiniekiem, starp kuriem ir arī starptautiskajam teroristu tīklam "Al Qaeda" lojāli grupējumi, draud pāraugt bīstamā sektu konfliktā.
"Houthi" līderi norāda, ka kustība piedalās "karā pret teroru", atbrīvojot Jemenu no "Al Qaeda Arābijas pussalā" grupējuma, ar ko nav spējusi tikt galā centrālā valdība. Tomēr "Houthi" reliģiskā nosliece ir devusi "Al Qaeda" iespēju konfliktu attēlot kā "šiītu uzbrukumu sunnītiem" un piesaistīt jaunus biedrus savām rindām, skaidro telekanāls "Al Yazeera".
Daudz etniski un reliģiski konflikti saglabājas Indijas nemierīgajā ziemeļaustrumu štatā Asamā. Konkurence par zemi un resursiem ir sadursmju iemesls starp dažādām grupām, tai skaitā vietējo Bodo cilti un musulmaņu kolonistiem, kurus daudzi uzskata par nelegāliem imigrantiem no Bangladešas.
Vairāku gadu laikā haosa dēļ desmiti tūkstoši cilvēku ir pametuši savas mājas. Pagājušajā nedēļā radikāli noskaņots Bodo cilts grupējums noslaktēja vismaz 72 citas cilts kopienas pārstāvjus, liekot Deli uzsākt plašu pretterorisma operāciju.
Jaunajā Dienvidsudānas valstī, kuras izveidošana 2011. gadā notika ar Vašingtonas atbalstu, kopš 2013. gada decembra kaujās starp valdības spēkiem un nemiernieku grupām ir nogalināti aptuveni 10 000 cilvēku, bet vairāk nekā 1,5 miljoni pametuši savas mājas.
Tikmēr ziemeļos - Sudānas Darfūras reģionā konfliktu dēļ šogad mājas pametis pusmiljons cilvēku. Sudānas prezidents Omārs Baširs, pret kuru Starptautiskajā Krimināltiesā ir iesniegta lieta par kara noziegumiem, laikrakstam "The Washington Post" decembrī gan norādīja, ka situācija valstī ir mierīga un ANO miera uzturētājiem būtu jāaizbrauc.
Šogad nav bijusi iespēja brīvi uzelpot nigēriešiem, kuri dzīvo islāmistu grupējuma "Boko Haram" draudu ēnā. Ar teroristu tīklu "Al Qaeda" saistītā grupa turpināja savu terora kampaņu, veicot spridzināšanas, slaktiņus un cilvēku nolaupīšanas.
Par spīti valdības centieniem sakaut nemierniekus valsts ziemeļaustrumos, "Boko Haram" ir kļuvis arvien nekaunīgāks, veicot reidus arī kaimiņvalstīs. Islāmisti ir nolaupījuši simtiem cilvēku, tai skaitā sievietes un bērnus. Joprojām neskaidrs ir Borno štatā nolaupīto vairāk nekā 200 skolnieču liktenis.
Decembrī Pakistāna piedzīvoja smagāko atsevišķo teroraktu - "Taliban" grupējuma uzbrukumu skolai Pešāvarā. Daudzi no desmitiem noslaktēto bērnu bija armijnieku atvases. "Taliban" kaujinieki uzbrukumu attaisnoja kā atriebību par Pakistānas valdības militāro kampaņu pret kaujinieku grupām, kas darbojas kalnainajos cilšu reģionos pie robežas ar Afganistānu.
Pakistānas spēku operācijā "Zarb-e-Azb" (pravieša Muhameda zobens) pret kaujiniekiem tika iesaistīti 30 000 karavīru un notika uzlidojumi. Vasaras vidū konflikta dēļ savas mājas bija pametis gandrīz miljons cilvēku.
Pēc Pešāvaras slaktiņa Pakistāna ir pastiprinājusi triecienus vietējiem "Taliban" kaujiniekiem.
Islāmistu grupa "Al Shabaab", kas saistīta ar teroristu tīklu "Al Qaeda", pēdējos gados ir piekāpusies ASV pretterorisma operāciju un Āfrikas Savienības miera uzturēšanas spēku priekšā Somālijā.
Tomēr kaujinieku uzbrukumi nav apstājušies. 2014. gadā, domājams, "Al Shabaab" kaujinieki ir veikuši virkni teroraktu Somālijai blakus esošajā Kenijā. Starp uzbrukumiem bija ne-musulmaņu nošaušana autobusā un pēc dažām nedēļām arī karjerā Kenijā.
Kenijas valdība uz vardarbību ir reaģējusi ar smagām represijām. Pastāv bažas, ka Austrumāfrikas valstī pieaugs etniskā un reliģiskā vardarbība.