Foto: AFP/Scanpix/LETA

Viens no iemesliem, kāpēc sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) glabāšanas un regazifikācijas kuģis atradīsies Somijā, nevis Igaunijā, bija neskaidrības Igaunijā saistībā ar kuģa nomu, kuru dēļ Igaunija zaudēja Somijas uzticību, trešdien paziņoja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.

Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministre Rīna Sikuta un Somijas ekonomikas ministrs Mika Lintile pirmdien nolēma, ka glabāšanas un regazifikācijas kuģis atradīsies terminālī Inko, Somijā, nevis Paldiskos, Igaunijā, taču Igaunijas gāzes tirgotājiem būs pirmtiesības iegādāties konkrētu katra LNG tankkuģa kravas daļu pārdošanai Igaunijā.

Atbildot uz parlamenta deputātu jautājumiem, Kallasa teica, ka pavasarī abu valstu ekonomikas ministrijas apspriedušas iespēju, ka Igaunija un Somija varētu kopīgi iznomāt kuģi, izdevumus dalot proporcijā 20:80 "vai līdzīgi tam".

"Tad mūsu privātais sektors teica - nē, mēs to darīsim paši, privātais sektors uzbūvēs piestātni, [iznomās] kuģi, nevajag nekādu atbalstu no valsts," sacīja premjere.

"Somiem tas bija signāls, ka mūsu privātais sektors izdarīs to pats. Nedaudz vēlāk izrādījās, ka viņi to nedarīs un mēs atkal vērsāmies pie somiem," teica Kallasa.

Pēc viņas sacītā, tā kā Igaunijas valdība ticējusi, ko tobrīd saka privātais sektors, Igaunijas valdība zaudējusi Somijas valdības uzticību.

Viņa paziņoja, ka sākotnējā vienošanās paredzējusi, ka kuģis no 2023. gada atradīsies Somijā, jo Somija gadā patērē 14 teravatsundas gāzes, bet Igaunija - tikai 3,5 teravatstundas.

Komentējot izskanējušo informāciju, ka bijusi vienošanās, ka kuģis atradīsies tajā terminālī, kura infrastruktūra tiks pabeigta pirmā, Kallasa teica, ka zemūdens cauruļvada "Balticconnector" jaudas ir pietiekamas, lai nepieciešamajā daudzumā piegādātu gāzi no Somijas Igaunijas vajadzībām, bet nav pietiekamas Somijas vajadzību apmierināšanai, piegādājot gāzi no Igaunijas.

Tā kā Krievija pilnībā pārtraukusi piegādāt gāzi Somijai un pēc gāzesvadu "Nord Stream" spridzināšanas radušās bažas par Inko un Paldiskus savienojošā gāzesvada "Balticconnector" drošību, Somija vairs nevēlas ievērot šo vienošanos, "jo tai ir augstāki riski", paskaidroja Kallasa.

Paldiskos termināļa infrastruktūras izbūves darbus paredzēts pabeigt novembra sākumā, bet Inko - decembrī.

ASV kompānijas "Excelerate Energy" glabāšanas un regazifikācijas kuģis "Exemplar" pēc ziemas līguma izpildes Argentīnā augusta beigās sāka ceļu uz Eiropu. Pašlaik Spānijā sausajā dokā tas tiek gatavots darbam ziemas apstākļos.

Kuģis saskaņā ar desmit gadu nomas līgumu, kuru ASV kompānija parakstījusi ar Somijas gāzes sistēmu operatoru "Gasgrid Finland", apkalpos Somiju, Igauniju un pārējās Baltijas valstis. Lēsts, ka nomas izmaksas desmit gados sasniegs 460 miljonus eiro, kam papildus ir mainīgās izmaksas atkarībā no piegādātā gāzes daudzuma.

Kuģis ir 291 metru garš un 43 metrus plats, tā tilpums ir aptuveni 151 000 kubikmetru, kas pilnībā piekrautā veidā atbilst aptuveni 68 000 tonnām sašķidrinātās dabasgāzes.

Termināļa projektu Paldiskos attīsta Igaunijas uzņēmums "Alexela". Aprīlī tam pievienojās investīciju kompānija "Infortar", kurai pieder dabasgāzes tirgotājs "Eesti Gaas".

Plānots, ka terminālim nepieciešamā infrastruktūra tiks izbūvēta līdz šī gada 1. novembrim.

Termināli Paldiskos izmantot dabasgāzes piegāžu saņemšanai iecerējusi arī Latvija, kura gan ķērusies arī pie sava LNG termināļa Skultē projekta virzīšanas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!