Igaunijas premjerministre, Reformu partijas līdere Kaja Kallasa paziņojusi, ka neizslēdz iespēju iepirkt Krievijas vakcīnu "Sputņik V", ja to apstiprinātu Eiropas Zāļu aģentūra (EZA).
"Tā ir tāda pati vakcīna kā visas citas," viņa piektdien izteikusies interneta tiešraidē "Otse Postimehest" ("Tieši no "Postimees")". "Jā, iespējams, Krievija izmanto to savu politisko mērķu sasniegšanai. Kāpēc viņi nevakcinē savus iedzīvotājus, bet piedāvā to ārvalstīm - tas ir tāpēc, lai pastiprinātu savu ietekmi, tāpat kā to dara Ķīna."
"Taču, ja EZA paziņos, ka tā ir laba vakcīna, tad mums tā būs tāda pati vakcīna kā jebkura cita," pavēstījusi premjere. "Tā nedrīkst kļūt par politisku instrumentu, bet cilvēki ir jāvakcinē."
Premjeres vērtējumam iebildis iepriekšējās valdības ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, kurš pārstāv partiju "Tēvzeme".
"Krievija to rupjā veidā izmanto kā informācijas operāciju, kurā pēc tam diskreditē Rietumu vakcīnas un cenšas virzīt savējo. (..) Aicinu Kaju Kalasu neatbalstīt Krievijas informācijas operācijas," viņš paziņojis.
Pēc Reinsalu teiktā, "būtu ļoti naivi noliegt politikas elementa klātbūtni šai jautājumā".
Kā ziņots, Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte šonedēļ uzsvēra, ka viņas valsts nepirktu vakcīnu "Sputņik V", pat ja to apstiprinātu EZA. Vaicāta par tādu iespēju intervijā Lietuvas sabiedriskajam radio, viņa norādīja, ka Eiropas Savienības (ES) kopīgie iepirkumi nodrošinās Lietuvai pietiekamu daudzumu Rietumos ražoto vakcīnu, tādēļ nav nekādas vajadzības apsvērt Krievijas vakcīnas iegādi.
Pēc Šimonītes teiktā, Krievijas valsts varas iestādes vakcīnu izmanto ģeopolitiskiem mērķiem.
"Centieni piedāvāt Eiropai un citām valstīm vakcīnu, kamēr pašā Krievijā vēl nav sapotēti visi cilvēki, izskatās pēc kārtējās ģeopolitiskās spēles - man par to nav šaubu," atzinusi Šimonīte.
Kallasas valdības ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa šonedēļ, runājot par daudz kritizēto Eiropas Savienības (ES) augstākā ārlietu pārstāvja Žuzepa Borela vizīti Maskavā, cita starpā kritiski izteicās par viņa paustajiem atzinības vārdiem Krievijas izstrādātajai vakcīnai.
Pēc ministres teiktā, jājautā, vai Borelam bija vērts apsveikt Krieviju ar šo vakcīnu kā ar izcilu sasniegumu situācijā, kad vakcīna pasludināta par gatavu vēl pirms trešās pētījumu fāzes pabeigšanas, turklāt ņemot vērā Krievijas naidīgo attieksmi pret Rietumos izstrādātajām vakcīnām.
Eiropā pēdējā laikā izraisījušās diskusijas par iespējām izmantot Ķīnā un Krievijā ražotās vakcīnas.
Par Krievijas un Ķīnas vakcīnu apstiprināšanu, negaidot kopīgo lēmumu, pirmā paziņoja Ungārija, tikmēr Čehijas premjers Andrejs Babišs izteicies, ka apsver tādu iespēju.
Vācijas un Francijas līderi sacījuši, ka Krievijas un Ķīnas vakcīnas varētu izmantot, ja tās apstiprinātu EZA.
Daudzas rietumvalstis Krievijas vakcīnu ilgu laiku vērtēja skeptiski, bet šī attieksme daļēji mainījās, kad prestižajā britu medicīnas žurnālā "The Lancet" parādījās raksts, kurā bija teikts, ka vakcīnas "Sputņik V" efektivitāte aizsardzībā pret "Covid-19" sasniedz 91,6%.
