Kalnu Karabaha: Armēnija gatava pamiera sarunām
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Armēnijas Ārlietu ministrija piektdien paudusi gatavību iesaistīties sarunās par uguns pārtraukšanu jau sešas dienas ilgstošajā konfliktā ar Azerbaidžānu Kalnu Karabahas reģionā, vēsta raidsabiedrība BBC.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Konflikts pārsvarā armēņu apdzīvotājā Kalnu Karabahā uzliesmoja 27. septembrī un kopš tā brīža turpina pieaugt bojāgājušo un ievainoto skaits. Abas puses uzbrukumos vaino viena otru.

Ceturtdien nekavējoties pārtraukt uguni aicināja ASV, Francija un Krievija, kuras darbojas EDSO Minskas grupā Kalnu Karabahas konflikta noregulējumam.

Piektdien Armēnijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka ir gatava EDSO Minskas grupas sarunām, lai atjaunotu pamieru, kas balstās 1994. un 1995. gadā noslēgtās vienošanās.

Pārrunām līdz šim gan nav piekritusi Azerbaidžāna, turklāt tās galvenā sabiedrotā Turcija uzstāj, ka pamiers iespējams tikai tad, ja Armēnija pilnībā izvedīs savus spēkus no reģiona.

Tikmēr Azerbaidžāna ziņo, ka tās spēki ir pavirzījušies vēl uz priekšu un apsūdz Armēnijas spēkus par artilērijas apšaudēm, kurās cieš civiliedzīvotāji.

Savukārt Armēnija ziņo, ka pie galvaspilsētas Erevānas notriekti septiņi pretinieka droni. Baku šādu informāciju noliedz.

Dažus kauju kadrus no Kalnu Karabahas var redzēt šeit.

Pašreizējais bruņotais konflikts neatzītajā Kalnu Karabahā sākās 27. septembrī.

Konflikta pamatā ir kopš pagājušā gadsimta beigām neatrisināts teritoriālais strīds starp Armēniju un Azerbaidžānu par Kalnu Karabahas piederību. Pārsvarā armēņu apdzīvotais Kalnu Karabahas apgabals ar Erevānas atbalstu paziņoja par izstāšanos no Azerbaidžānas PSR, bet 1991. gadā paziņoja par "Kalnu Karabahas Republikas" dibināšanu.

Bruņotā konflikta laikā no 1988. līdz 1994. gadam kaujās reģionā gāja bojā 30 tūkstoši cilvēku. Simti tūkstoši kļuva par bēgļiem un piespiedu kārtā pārvietotajiem.

"Kalnu Karabahas Republiku" nav atzinusi neviena no ANO valstīm, tostarp arī ne Armēnija, kas uzstāj, ka republikai jābūt neatkarīgai. 1993. gadā ANO pieņēma četras rezolūcijas, pieprasot Armēnijas karavīru izvešanu no Kalnu Karabahas un atzīstot reģionu par Azerbaidžānas daļu.

Konfliktu atrisināt ar diplomātiskiem centieniem visus šos gadus nav izdevies.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Armēnija Azerbaidžāna Kalnu Karabaha
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form