Armēņu bruņotie spēki pārgājuši pretuzbrukumā vairākos virzienos Kalnu Karabahas konflikta zonā, paziņojis Armēnijas aizsardzības ministra preses pārstāvis Arcruns Avanisjans.
"Šobrīd notiek aktīvas kaujas darbības. Armēnijas puse veikusi prettriecienu virknē virzienu un pārgājusi pretuzbrukumā," savā "Facebook" lapā raksta Avanisjans. "Abās pusēs ir bojāgājušie. Azerbaidžānas puse ir cietusi lielus dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus, notriekts helikopters. Šobrīd iniciatīva karadarbībā atrodas mūsu rokās."
Iepriekš neatzītās Kalnu Karabahas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka naktī uz sestdienu Azerbaidžānas bruņotie spēki veikuši uzbrukumus vairākos virzienos.
Kā paziņoja ministrija, Azerbaidžānas puse saskarsmes līnijas dienvidu, dienvidaustrumu un ziemeļaustrumu sektoros pielietojusi artilēriju, bruņutehniku un aviāciju.
"Papildus kaujām uz priekšējās līnijas ienaidnieks veicis artilērijas triecienus pa mierīgām apdzīvotām vietām un vairāku armijas daļu dislokācijas vietām. Šobrīd visas saskarsmes līnijas garumā notiek intensīvas sadursmes," paziņoja ministrija.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis par iemeslu strīdiem starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
Azerbaidžāna, kuras aizsardzības budžets pārsniedz visa Armēnijas valsts budžeta apjomu, draudējusi zaudētās teritorijas atgūšanai pielietot spēku, ja sarunas nedos nekādus rezultātus. Savukārt Armēnija paudusi apņēmību uz jebkādām militārām akcijām reaģēt ar masīvu prettriecienu.
