Karot Ukrainā pēdējā gada laikā atteikušies un atlūgumu iesnieguši daudzi Krievijas robežsardzes un citu dienestu darbinieki. Krievijas opozīcijas izdevums "Verstka" vēsta par vismaz 1793 cilvēku atteikumu iesaistīties karā, bet, visticamāk, šādu cilvēku ir daudz vairāk. "Delfi" aprunājās ar vienu no viņiem – Ivanu Petrovu (vārds mainīts), bijušo robežsargu, kurš par gaidāmo karu zinājis jau pirms 2022. gada 24. februāra, un atteicās tajā piedalīties.
Kad jūs uzzinājāt, ka jūs plāno sūtīt uz Ukrainu? Pēc 24. februāra?
Ātrāk, jau februāra sākumā. Visi zināja, kas tiek plānots, zinājām, ka septembrī būs mobilizācija. Mūsu iestādē jau sen visi par to bija informēti, virsniekus sagatavoja tam, ka, iespējams, būs jāapmāca jauni darbinieki. Kad mūs sāka sūtīt uz turieni [Ukrainu], netikām mudināti uz kaujinieciskām darbībām. Teica, ka brauksim sargāt kaut kādu robežu. Es atteicos braukt, un man pateica tā – ja nebrauksi, raksti atlūgumu.
Kāpēc jūs atteicāties?
Pirmkārt, es dienestā biju, lai aizsargātu [savu] valsti, nevis uzbruktu citām valstīm. Otrkārt, Ukraina ir mūsu sabiedrotā valsts, tur dzīvo mani brālēni un māsīcas. Tā ir brālīga tauta gan pārnestā, gan tiešā nozīmē. Es varu nonākt vienā frontes līnijā ar savu brālēnu – kāpēc tas nepieciešams?
Tātad jūs atteicāties braukt uz Ukrainu, pirms karš vēl bija sācies?
Jā.
