Ja ES līderi nebūs gatavi izvērtēt citus iespējamos pretendentus uz šo amatu, Kamerons pieprasīs balsojumu.
"Britiem ir skaidra nostāja - ja būs politiskā griba panākt vienprātību, tad lēmums par EK prezidentu varētu tikt aizkavēts, un tā tam būtu jābūt, taču, ja līderi pat nevēlēsies izskatīt alternatīvus vārdus, tad būtu jānotiek balsojumam," atklāja kāds vārdā neminēts avots Lielbritānijas premjera birojā. Kamerons "uzskata, ka ir svarīgi, lai katrs līderis skaidri izklāsta savu nostāju, kad uz spēles likts tik nozīmīgs jautājums."
Junkeru EK prezidenta amatam izvirzījusi centriski labējā Eiropas Tautas partija (EPP), kas Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās pagājušajā mēnesī ieguva visvairāk balsu. Līdz šim nākamā EK prezidenta kandidatūru izvēlējās ES dalībvalstu līderi, taču saskaņā ar Lisabonas līgumā iekļautajiem noteikumiem tagad viņiem "jāņem vērā" EP vēlēšanu rezultāti. Tiesa gan, ko nozīmē "ņemt vērā" vēlēšanu iznākumu, skaidri nav definēts.
Lielbritānija stingri iebilst pret Junkera virzīšanu EK prezidenta amatam un vēlas, lai nākamo EK prezidentu izvēlas ES dalībvalstu līderi. Vienošanās par EK prezidenta amata kandidātu jāpieņem līdz jaunā EP sasaukuma pirmajai sēdei, kas gaidāma jūlija sākumā.
Lielbritānija norāda, ka EP vēlēšanās pagājušajā mēnesī vēlētāji visā kontinentā noraidījuši Junkera pārstāvēto pozīciju.
Junkera kandidatūru aktīvi atbalsta Vācijas kanclere Angela Merkele, taču vienlaikus viņa ļāvusi noprast, ka būtu gatava apsvērt zināmu piekāpšanos Lielbritānijai, kas strikti iebilst pret Junkera kandidatūru.
