Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons ceturtdien sācis tūri pa Eiropas galvaspilsētām, lai pārliecinātu ietekmīgāko Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderus par nepieciešamību īstenot reformas pirms Apvienotajā Karalistē gaidāmā referenduma par turpmāko dalību blokā.
Kamerons ceturtdien Hāgā pusdienoja kopā ar savu nīderlandiešu kolēģi Marku Ruti, bet vakariņojot viņš Parīzē tiksies ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu.
Savukārt piektdien Lielbritānijas premjers dosies uz Varšavu, lai tiktos ar Polijas valdības vadītāju Evu Kopaču, bet dienas otrajā pusē viņš atradīsies jau Berlīnē, kur paredzēta saruna ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli.
Pirms Kamerons devās ceļā, Lielbritānijas valdība apstiprināja, ka britiem referendumā, kuru paredzēts sarīkot līdz 2017.gada nogalei, būs jāatbild uz jautājumu: "Vai Apvienotajai Karalistei jāpaliek par Eiropas Savienības dalībvalsti?"
Jautājums formulēts likumprojektā par referendumu, kas ceturtdien tika oficiāli iesniegts parlamentam un par kuru debates sāksies 9.jūnijā.
Konkrēts datums, kad varētu notikt referendums, vēl nav nosaukts, un Kemerons nav noraidījis iespēju, ka to varētu sarīkot jau nākamgad, tas ir, gadu agrāk, nekā tika solīts pirms vēlēšanām.
Eiropas lietu ministrs Deivids Lidingtons žurnālistiem atzina, ka valdība, no vienas puses, esot noskaņota tautas nobalsošanas sarīkot "jo agrāk, jo labāk", taču, no otras puses, to nedrīkstot darīt uz sarunu rēķina.
Pirms gaidāmā referenduma Kemerons vēlas pārliecināt citus ES līderus par nepieciešamību veikt reformas, kuru īstenošanai vajadzēs grozīt arī pašreizējos ES līgumus.
Tikmēr Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss ceturtdien paziņoja, ka britu referendums esot "ļoti riskants" un "visai bīstams".
Viņš piebilda, ka nav iespējams "iestāties futbola klubā un mača vidū izlemt, ka tagad spēlēsim regbiju".
Fabiusa izteikumi varētu liecināt par tām grūtībām un pretestību, ar kuru Kameronam nāksies sastapties sarunās ar citu ES dalībvalstu vadītājiem.
Pirms Kamerona turnejas britu amatpersonas norādīja, ka sarunās ar Briseli un pārējām dalībvalstīm būs "jāpārkož 27 rieksti", lai Londona saņemtu to, ko vēlas, bet pats britu premjers atzinis, ka sarunās gaidāmi "kāpumi un kritumi".
Kemerons iecerējis personiski tikties ar katru no pārējo dalībvalstu līderiem vēl pirms jūnijā gaidāmā kārtējā ES samita, kurā britu ierosinātās reformas varētu tikt apspriestas jau detalizētāk.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds norādījis, ka ES nepieciešams īstenot "būtisku reformu paketi".
"Ja mēs nespēsim apmierināt britu tautas raizes šajās svarīgajās jomās, referendumā, kad tas pienāks, mēs neuzvarēsim," sarunā ar britu sabiedrisko raidorganizāciju BBC uzsvēra Hamonds.
Cita starpā Kamerons vēlas panākt, lai ieceļotājiem no citām dalībvalstīm Lielbritānijā tiktu ierobežotas tiesības pretendēt uz sociālajiem pabalstiem.
Viņš vēlas panākt arī izņēmuma tiesības, kas ļautu Londonai nepiedalīties "arvien ciešākas savienības" projektā.
Lai gan arvien uzstājīgāk tiek prasīts, lai Kamerons beidzot sniegtu skaidru un pilnīgu viņa iecerēto reformu uzskaitījumu, Lidingtons esot ieteicis viņam to nedarīt.
"Mans padoms savam bosam būtu neatklāt pilnībā savas pozīcijas, jo nedomāju, ka kādām sarunām vispār būtu jēga, ja visu jau iepriekš izklāsta uz papīra," norādīja Eiropas lietu ministrs.
Kamerons solījis, ka gadījumā, ja viņam izdosies panākt kārotās reformas, viņš pirms referenduma iestāsies par palikšanu ES. Pagaidām viņš gan nav atklājis, kāda būs viņa rīcība, ja sarunās tiks ciesta neveiksme.
Tikmēr aptaujas liecina, ka šobrīd briti ir noskaņoti saglabāt savu dalību ES.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
