Kamerūnā, kur šogad no jauna uzplaiksnījušas sadursmes starp salīdzinoši nelielā anglofonā reģiona iedzīvotājiem un valsts centrālo varu, kuru kontrolē frankofonais jeb franču valodā runājošais valsts vairākums. Otrdien izdotais rīkojumā norādīts, ka lēmums saskaņots ar valsts transporta sektora pārstāvjiem.
"Man ir tas gods paziņot sabiedrībai, ka kā līdzekli ārpus reģiona izceļojošo personu drošībai un aizsardzībai, tiek noteikts, ka viņiem būs jāuzrāda papildu informācija par vietu, uz kuru viņi dodas. Viņiem būs jāuzrāda braukšanas iemesls, saņemošās personas vārds un kontaktinformācija. Visiem, kas nepakļausies šim rīkojumam, ir jāatceļ savi ceļojumi," teikts paziņojumā.
Iepriekš ziņots, ka, anglofonās minoritātes apdzīvotajā reģionā pieaugot spriedzei, kuras dēļ ir zaudētas dzīvības un arī īpašumi, simtiem cilvēku to pametuši.
Nemieri Āfrikas rietumkrasta valstī Kamerūnā uzbangojuši jau kopš 2016. gada rudens. Valstī, kura reiz tapusi, apvienojot franču un angļu kolonijas, nemieri izcēlušies anglofonajā daļā, kurā politiskie aktīvisti jau izsenis cīnās par neatkarīgas Ambazonijas dibināšanu (kartē iezīmēta potenciālā Ambazonija separātistu iecerētajās robežās), nodaloties no daudzkārt lielākās frankofonās daļas. Tajā dzīvo aptuveni astoņi miljoni iedzīvotāju jeb vairāk nekā trešdaļa no visiem kamerūniešiem.
Separātistu protesti pārauga nemieros, un 2017. gada decembrī tika nogalināti seši Kamerūnas karavīri, kā arī vismaz tikpat protestētāju.
Reaģējot uz asinsizliešanu, valsts prezidents Pauls Bija, kurš Kamerūnu vada kopš 1982. gada, pasludināja, ka ir atvērts sarunām ar anglofono sabiedrības daļu, vienlaikus piesakot karu separātistiem, ziņoja "VOA News". Starptautiskie analītiķi iepriekš izteikuši bažas, ka, tā kā separātisti pārstāv anglofonās sabiedrības vairākuma viedokli, kara pasludināšana pret tiem draud ar visaptverošu pilsoņkaru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
