Jaunais likums pieņemts pēc tam, kad Augstākā tiesa noraidīja sākotnējo prostitūcijas apkarošanas likumu.
Makejs norādīja, ka jaunais likums pārnes kriminālatbildību no seksuālo pakalpojumu pārdevējiem uz potenciālajiem pircējiem un aizliedz seksuālo pakalpojumu reklamēšanu.
Ministrs skaidroja, ka tas ir mēģinājums pasargāt kopienas, vienlaikus atzīstot briesmas, kas saistās ar prostitūciju.
Jaunais likums paredz likumpārkāpējiem no 1000 dolāriem lielu naudassodu līdz 14 gadiem cietumā.
Oriģinālais likums, kura galvenos nosacījumus Augstākā tiesa decembrī noraidīja, paredzēja efektīvu cīņu pret prostitūciju.
Tiesa likumprojektu noraidīja, jo uzskatīja, ka tas rada draudus prostitūtām, bet atlika sava lēmuma ieviešanu uz gadu, dodot parlamentam laiku apsvērt, vai noteikt citus ierobežojumus prostitūcijai.
Cīņu pret Kanādas noteiktajiem ierobežojumiem prostitūcijai 2009. gadā uzsāka trīs Toronto iedzīvotājas, kas sevi dēvē par feministēm un seksa pakalpojumu nozares darbiniecēm. Viņas apgalvoja, ka prostitūcijas aizliegums apdraud prostitūtas un spiež sievietes meklēt klientus uz ielu stūriem.
Sievietes pieprasīja prostitūcijas dekriminalizēšanu un tiesības atvērt publiskos namus, lai nodrošinātu prostitūtām drošāku darba vidi. Zemākās instances tiesa šīm prasībām piekrita. Un arī Augstākā tiesa atzina, ka prostitūcijas ierobežojumi pārkāpj prostitūtu "konstitucionālās tiesības uz personas drošību".
