Kanāda oficiāli izstājas no Kioto protokola
Foto: stock.xchng

Kanāda pirmdien kļuva par pirmo valsti, kas oficiāli izstājusies no 1997.gadā parakstītā Kioto protokola par oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu, un paskaidroja, ka šis līgums neļauj pasaulei efektīvi risināt klimata pārmaiņu jautājumu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Mēs izmantojam Kanādas likumīgās tiesības oficiāli izstāties no Kioto [protokola]," sacīja vides ministrs Pīters Kents. Viņš atzina, ka šis līgums "nav ceļš uz priekšu Kanādai" un valstij draudētu lieli naudassodi par tajā nosprausto mērķu nesasniegšanu.

Kioto protokols, kas 1997.gadā tika pieņemts Japānas pilsētā Kioto, ir vienīgais globālais līgums, kurā noteikta oglekļa dioksīda emisiju samazināšana kā līdzeklis cīņā pret globālo sasilšanu. Tomēr šo emisiju samazināšana ir attiecināta tikai uz bagātajām valstīm, izņemot ASV, kas atteikušās ratificēt šo līgumu.

"Kioto [protokols] nav ceļš uz priekšu globālam klimata pārmaiņu atrisinājumam. Tas ir tikai traucēklis. Mēs uzskatām, ka ceļš uz priekšu ir jauna vienošanās ar likumīgām saistībām visiem lielākajiem [oglekļa dioksīda] emitētājiem, kura ļautu mums kā valstij turpināt darbavietu radīšanu un ekonomikas izaugsmi," sacīja Kents.

Kanāda bija piekritusi saskaņā ar Kioto protokolu līdz 2012.gadam samazināt oglekļa dioksīda emisijas par 6% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni. Kanādas oglekļa dioksīda emisijas tomēr ir krasi palielinājušās, un Kanādas izstāšanās no Kioto protokola ļauj tai izvairīties no naudassoda 14 miljardu Kanādas dolāru (7,2 miljardu latu) apmērā par šī mērķa nesasniegšanu.

Kents uzsvēra, ka Kioto protokols nav saistošs divām no pasaules lielākajām piesārņotājām ASV un Ķīnai, tāpēc siltumnīcefekta gāzu emisijas turpinās pieaugt. Viņš atgādināja, ka Kanādas emisijas ir tikai divi procenti no visas pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Kents sacīja, ka Kanāda turpinās samazināt savas emisijas saskaņā ar plānu, kas paredz līdz 2020.gadam tās samazināt par 20% salīdzinājumā ar 2006.gada līmeni. Plāna kritizētāji uzsver, ka tas nozīmē samazinājumu par tikai 3% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.

Jau ziņots, ka Dienvidāfrikas pilsētā Durbanā svētdien noslēdzās ANO klimata konference, pieņemot vienošanos, kuras mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un palīdzēt nabadzīgākajām valstīm pārvarēt klimata izmaiņu ietekmi.

Sarunu gaitā tika nolemts, ka nākamgad tiks uzsāktas sarunas par jaunu globālu klimata vienošanos, kurās pirmoreiz tiks ietvertas visas galvenās siltumnīcefekta gāzu emitētājvalstis. Sarunas par jauno vienošanos jāpabeidz līdz 2015.gadam, un tai jāstājas spēkā 2020.gadā.

Līdz šim lielākā oglekļa piesārņojuma radītāja Ķīna un trešā lielākā tā radītāja Indija bija atbrīvotas no ierobežojumiem kā jaunattīstības valstis, savukārt otra lielākā oglekļa piesārņojuma radītāja ASV nav pievienojusies Kioto protokolam.

Sarunās arī tika panākta vienošanās par to, kāda struktūra būs Zaļā klimata fondam, kuru 2009.gada Kopenhāgenas samitā apņēmās izveidot attīstītās valstis un kuram līdz 2020.gadam jāpiešķir vismaz 100 miljardi ASV dolāru (51 miljards latu) gadā nabadzīgākajām valstīm kā palīdzība klimata izmaiņu ietekmes pārvarēšanai. Durbanas sarunās tomēr netika nolemts, kā iegūt līdzekļus šim fondam.

Durbanas sarunu gaitā Eiropas Savienība (ES), Šveice un Norvēģija atbalstīja Kioto protokolā ietvertās apņemšanās samazināt oglekļa dioksīda emisijas pagarināšanu pēc 2012.gada. 1997.gadā parakstītajā Kioto protokolā apmēram 30 bagātās valstis bija apņēmušās samazināt šīs emisijas līdz 2012.gada beigām. Nākamā gada vidū paredzēts izlemt, vai šī apņemšanās tiks pagarināta par pieciem vai par astoņiem gadiem.

Japāna, Krievija un Kanāda pirms Durbanas konferences bija likušas saprast, ka negrasās pagarināt savu apņemšanos samazināt oglekļa dioksīda emisijas, ja tāda nebūs juridiski saistoša lielākajām oglekļa piesārņojuma radītājām Ķīnai, ASV un Indijai.

Kanāda pirms četriem gadiem paziņoja, ka neizpildīs savas saistības, kuras paredzētas Kioto protokolā. Kanādas ikgadējās emisijas ir pieaugušas par vairāk nekā 35% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form