"Mums ir plāns citādai Eiropai," īsi pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām sarunā ar "Delfi" uzsvēra franču eiroparlamentārietis un lielākā eiroskeptiskā bloka "Nāciju un brīvības Eiropa" līdzpriekšsēdētājs Nikolā Bejs. Viņš pauda arī nesatricināmu pārliecību, ka frakcija, kuras vadību viņš savulaik pārņēma no Francijas parlamentā ievēlētās Marinas Lepēnas, kļūs vēl daudzkārt spēcīgāka.
Nupat par "Identitāti un demokrātiju" pārdēvētā politiskā grupa šajās vēlēšanās patiešām ievērojami izauga. Tā gandrīz dubultojās, tomēr tās ietekme Eiropas Parlamenta darbā un attiecīgi Eiropas Savienības politikā kopumā joprojām nav pieaugusi tik ļoti, cik cerēja paši eiroskeptiķi un baidījās vienotas Eiropas atbalstītāji. Divu lielāko Eiropas politisko grupu – konservatīvi labējās "Eiropas Tautas partijas" un centriski kreisās "Progresīvās sociālistu un demokrātu alianses" – balsis tikai daļēji nozvejoja tā dēvētie radikāļi. Vairums to līdzšinējo atbalstītāju biļetenus urnās iemeta par liberāļiem un zaļajiem, palielinot to spēku EP vairāk nekā iepriekš prognozēts.
Lai cik ļoti partijas dažkārt censtos meklēt draugus un sabiedrotos pāri robežām, arī EP vēlēšanas tomēr pašos pamatos balstās uz cilvēku nacionālo izvēli, balsi partijām atdodot, ņemot vērā to vietējos sasniegumus. Ironiskā kārtā galēji labējās un nacionālistu partijas, kuras veido lielākās Eiroskeptiķu frakcijas EP, kā arī nacionālo sentimentu izspēlējošie populisti, ar to nebija gana rēķinājušies.
