Sīrijas arābu armija


Karadarbība Sīrijā un Irākā: kas ar ko karo
Foto: AP/Scanpix

No armijas palikusi čaula


Sīrijas Bruņotie spēki līdz konflikta sākumam 2011. gadā bija viena no lielākajām militārajām formācijām reģionā. Tajā oficiāli dienēja 325 000 karavīri, no kuriem 220 000 veidoja armiju, bet pārējie jūras un gaisa spēkus. Patlaban Sīrijas Arābu armija ir zaudējusi gan apmēru, gan spējas, un analītiskais portāls "EAWorldView" to šī gada pavasarī raksturoja kā "gandrīz iznīkušu".

Jau nepilnus divus gadus pēc konflikta sākuma Londonā bāzētais "Stratēģisko studiju starptautiskais institūts" lēsa, ka no tās pāri palikusi labi ja puse jeb aptuveni 178 000 karavīri, bet 2015. gada pavasarī "New York Times" aplēstais skaitlis bija vien 125 000. Visticamāk, armijas izmērs ir vēl vairākkārt sarucis, ņemot vērā, ka pērn līdz pat Krievijas iesaistei konfliktā septembra beigās, Sīrijas Arābu armija piedzīvoja vienu sagrāvi pēc otras.

Sākoties jau pašām pirmajām atklātajām bruņotajām sadursmēm ar tobrīd vēl nebruņoto opozīciju, daudzi gluži vienkārši dezertēja, nevēloties iesaistīties reālā karadarbībā. Tomēr vairāki desmiti tūkstoši karavīru gan individuāli, gan veselām vienībām ar visiem ieročiem un munīciju pārgāja opozīcijas pusē. Lielākā daļa no tiem izveidoja vismaz konflikta pirmajos gados lielāko opozīcijas kustību "Brīvā Sīrijas armija", bet citi pievienojās "Islāma frontes" vienībām vai radikālākiem grupējumiem, tostarp "Daesh".

Veselas armijas daļas opozīcijas pusē lielā vairumā pārgāja vien 2011. gada otrajā pusē, kad Sīrijas valdība vairākus mēnešus notikušo mierīgo protestu apspiešanai izvēlējās izmantot smagos ieročus un tūkstošiem cilvēku apcietināšanu. Visticamāk, režīms cerēja, ka ar to pietiks, taču apbruņojās arī opozīcija. Kad tai pievienojās armijas daļas, un Bašara al Asada pretinieki savā kontrolē pārņēma Sīrijas ekonomiskā centra Alepo lielāko daļu, kā arī lielus reģionus visā valstī, režīms uzsāka sīvu cīņu par savu izdzīvošanu.

Karadarbība Sīrijā un Irākā: kas ar ko karo
Foto: AP/Scanpix

Paši atbrīvoja radikālos islāmistus


Vairākkārt izskanējusi versija, ka tieši al Asada politika izlaist politiskos pretiniekus, lai tādējādi nomierinātu opozīciju, sākoties vērienīgiem protestiem, kā arī vēlāk pirmajiem bruņotajiem konfliktiem, radījusi un pastiprinājusi vairākas radikālā islāma kustības.

Argumentus tam nav grūti atrast – Sīrijas cietumos gadu desmitiem tika ievietoti režīma politiskie ienaidnieki, tostarp konservatīvā islāma kustības "Musulmaņu brālība" biedri. Pat tie politieslodzītie, kuri nebija radikāli pirms ieslodzīšanas, skaudrajos apstākļos, kādi pastāvēja Sīrijas cietumos, bieži radikalizējās, atsaucoties uz "Rand Corporation" pētījumu, raksta "Spiegel".

Rezultātā pēc politieslodzīto atbrīvošanas, liela daļa no tiem pieslējās islāma kaujinieku grupējumiem un pat kļuva par prominentiem to līderiem. "Telegraph" atzīmē, ka viņu vidū bija "Daesh" Alepo reģiona emīrs Abrs al Absi (nogalināts 2016. gadā), Kataras atbalstītās islāmistu kustības "Ahrar al-Sham" dibinātājs Hasans Abouds (nogalināts 2014. gadā) un Saūda Arābijas atbalstītās islāmistu kustības "Jaish al-Islam" dibinātājs Zahrans Aloušs (nogalināts 2015. gadā). Abu pēdējo radītās organizācijas turpina pastāvēt un apvieno vismaz 20 000 kaujinieku katra, turklāt tie cieši sadarbojas ar teroristu organizāciju "Jabhat Fateh al-Sham" (iepriekš "Al Nusra Front").

Rietumvalstu amatpersonas vairākkārt apsūdzējušas Sīrijas režīmu apzinātā islāmistu izlaišanā no cietumiem, lai tādējādi diskreditētu opozīciju kā radikālus teroristus un Rietumi tos vairs neatbalstītu. Tam gan ir viens nozīmīgs pretarguments – laikā, kad lielākā daļa radikāļu tika izlaisti no cietumiem, bruņots konflikts vēl nebija sācies un tiek apšaubīts, vai Sīrijas vadība tobrīd pieļāva visaptveroša pilsoņkara iespējamību.

Lai kāds būtu bijis al Asada mērķis, opozīcijas kaujinieku skaitliskais vairākums patlaban karo zem dažādu islāmistu organizāciju karogiem un ASV saskārušās ar reālām grūtībām atrast sabiedrotos opozīcijas vidū, norāda "Telegraph".

Sīrijas vārdā karo citi


Pērnās vasaras izskaņā politiskie un militārie eksperti bija pārliecināti, ka al Asada cīņa par spīti spēcīgam Irānas atbalstam drīz beigsies ar viņa sakāvi, taču konfliktā Sīrijas armijas pusē iesaistījās Krievija. Tās piegādātie ieroči, munīcija, bet pats galvenais, gaisa atbalsts kaujās kopš tā laika ļāvis no opozīcijas un "Daesh" atkarot būtiskas pozīcijas.

Pašas Sīrijas armijas spējas gan ir visai ierobežotas. To apliecina opozīcijas ziņotais, ka tai joprojām regulāri pretī stājas Libānas "Hezzbolah" un irāņu, tostarp Irānas rekrutētu afgāņu, vienības, bet ne Sīrijas armija.

Tāpat pēc tam, kad armiju pameta vairākas tās vienības, izveidojot "Brīvo Sīrijas armiju", karavīru vervēšanā pēc Irānas pamudinājuma iesaistījās Sīrijas uzņēmēji un klanu pārstāvji, izveidojot privāti uzturētus, bet formāli ar armiju saistītus bruņotus formējumus, kuros piedāvāja lielāku algu, nekā to spēja valsts. "EAWorldView" norāda, ka šī iemesla dēļ līdz Krievijas iesaistei karā liela daļa Sīrijas armijas bija reorganizēta daudzos privātos labi bruņotos, aptuveni 400 vīru lielos grupējumos.

Tomēr par spīti armijas reorganizācijai, lielajam ārvalstnieku karotāju pulkam un Krievijas gaisa atbalstam, Sīrija pēdējā pusgada laikā atkal zaudējusi pozīcijas "Daesh" uz austrumiem no Palmīras un dienvidrietumiem no Deir ez Zoras, bet opozīcija tai atkarojusi plašu teritoriju uz ziemeļiem no Hamas. Savukārt viena no šī gada vērienīgākajām Sīrijas armijas operācijām – virzība uz Raku – beidzās ar veselas armijas vienības sagrāvi.

Karadarbība Sīrijā un Irākā: kas ar ko karo
Foto: Sputnik/Scanpix

Ienaidnieki un draugi


Jau kopš 2011. gada sākuma Sīrijas prezidenta galvenais ienaidnieks ir viņa opozīcija, kuru režīms dēvē par teroristiem. Opozīcija savukārt iedalās tā dēvētajos sekulārajos jeb mērenajos opozicionāros, kuri, karam ieilgstot, palikuši mazākumā, un islāma kaujinieku grupējumos, kuru vidū ir vairākas arī Rietumos par teroristu organizācijām atzītas bandas. Opozīciju pārsvarā veido sunnītu musulmaņi, kuri Sīrijā ir vairumā, kamēr valsts eliti vēsturiski veido alavīti, kuru pārstāvis ir arī al Asads.

Otrs lielākais režīma apdraudētājs ir teroristu organizācija "Daesh", kura karo pret visiem pārējiem. Jau tā novājinātās Sīrijas Arābu armijas vadība ir spiesta dalīt savu uzmanību starp opozīciju un "Daesh". Kamēr pirmā kontrolē plašas teritorijas reiz ekonomiski spēcīgajos un blīvāk apdzīvotajos valsts rietumos, "Daesh" kontrolē ir plašas tuksnešu teritorijas un pārsvarā sunnītu apdzīvotas pilsētas, valsts centrālajā un austrumu daļā.

Sīrijas valdība neatzīst arī Sīrijas kurdu pašnoteikšanos, kuri savā kontrolē pārņēmuši teritorijas valsts ziemeļos, un pasludinājuši tajās Rožavas autonomijas izveidošanu ar de facto neatkarīgu pārvaldi. Atsevišķas Sīrijas Arābu armijas daļas par spīti mazākumam līdz šim iesaistījušās atklātos konfliktos ar kurdiem valsts ziemeļaustrumos, taču ikreiz bijušas spiestas piekāpties.

Tomēr lielākoties režīms pret kurdiem ietur neitrālu pozīciju, bet atsevišķas kampaņas pret opozīcijas kaujiniekiem abi spēki pat izvērsuši kopā. Piemēram, Sīrijas armija ar kurdu palīdzību sašķēla opozīcijas kontrolētās zemes uz ziemeļiem no Alepo, bet pašā Sīrijas lielākajā pilsētā atsevišķi uzbrukumi opozīcijas kontrolētajiem Alepo austrumiem tikuši īstenoti caur kurdu kvartālam pilsētas ziemeļos. Savukārt kurdi sadarbību ikreiz izmanto savu kontrolēto zemju palielināšanai.

Līdzīgi neitrālu nostāju Sīrija ietur pret Turciju un ASV vadīto starptautisko koalīciju. Tā vairākkārt publiski paudusi neapmierinātību un nosodījusi citu valstu militāru darbību tās teritorijā, tomēr atklātos konfliktos ar šo valstu spēkiem nav iesaistījusies. Vēl nesen tā nosodīja Turcijas uzlidojumus kurdu ciemiem.

Paši lielākie al Asada sabiedrotie jau kopš kara sākuma ir Irāna un Krievija. Savukārt pašā Sīrijā alavītu valdību atbalsta arī cita minoritāte – galvenokārt valsts dienvidos un rietumos esošajos kalnainajos apgabalos dzīvojošie druzi, kuri jau izsenis bijuši plaši pārstāvēti valsts bruņotajos spēkos un valsts pārvaldē. Turklāt druzi piekopj reliģiju, kuras dēļ liela daļa islāma piekritēju viņus uzskata par ar nāvi sodāmiem ķeceriem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Al Qaeda ASV Austrālija Francija Hamas Hezbollah Irāka Irāna Islāma valsts Izraēla Jordānija Kanāda Katara Krievija Krima Kurdi Kurdistāna Lasāmgabali Libāna Nusra Front Pakistāna Palestīna Rožava Saūda Arābija Sergejs Lavrovs Sīrija Turcija Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form