"Pirms kara serbi izmēģināja vairākas iespējas un miera piedāvājumus," sacīja Karadžičs, kuram ICTY izvirzījis 11 apsūdzības kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
Pirmdien Karadžičs pārtrauca prāvas boikotu un stājās tiesnešu priekšā, lai nolasītu savu sākotnējo paziņojumu, kam atvēlētas divas dienas.
Viņš uzsvēra, ka serbi aizstāvējušies pret musulmaņu un horvātu agresiju, un norādīja uz vairākiem "provokatīviem incidentiem" kara priekšvakarā, tostarp uz paša ģimenes mājas apšaudīšanu.
Tāpat Karadžičs otrdien tiesai paziņoja, ka apsūdzības pret Bosnijas serbiem par kara noziegumiem safabricējuši musulmaņu ienaidnieki nolūkā iesaistīt NATO un rietumvalstis karā savā pusē.
Viņš arī apgalvoja, ka bēdīgi slavenajās Sarajevas bombardēšanās 1994. un 1995.gadā "nebija civiliedzīvotāju upuru". Uzbrukumos Markales tirgum tiek vainota Bosnijas serbu armija.
"Jūs redzat, ka tas tika inscenēts. Varbūt visapkārt tika izmētāti jau miruši cilvēki," Karadžičs sacīja tiesai. ANO pārstāvji zinājuši par taktiku, kas paredzēja "mirušu cilvēku izvietošanu Sarajevā, lai varētu vainot serbu pusi", viņš piebilda.
Tāpat bijušais līderis otrdien norādīja, ka serbi centušies novērst Bosnijas pilsoņkaru, kas prasīja dzīvību 100 000 cilvēku. "Kur vien musulmaņu armija gāja, vairs nekas nebija palicis dzīvs," viņš izteicās. "Aiz tā, kas notika Bosnijā un Hercegovinā, stāv musulmaņi, kuru mērķis bija iesaistīt NATO un rietumvalstis karā viņu pusē. Tās bija kara viltības, lai iesaistītu ārvalstu karavīrus un panāktu citu valstu iejaukšanos."
64 gadus veco Karadžiču apsūdz 11 punktos par genocīdu, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, par viņa lomu 1992.-1995.gada Bosnijas kara laikā, kurā tika nogalināti aptuveni 100 000 cilvēku, bet 2,2 miljoni bija spiesti bēgt no savām mājvietām.
Pēc 13 gadu bēguļošanas Karadžičs 2008.gada jūlijā tika apcietināts Belgradā. Viņam draud mūža ieslodzījums, ja viņš tiks notiesāts par noziegumiem, kuru vidū ir 7000 musulmaņu noslepkavošana Srebrenicā un 44 mēnešus ilgais Sarajevas aplenkums, kura laikā gāja bojā aptuveni 10 000 cilvēku.
64 gadus veco Karadžiču apsūdz 11 punktos par genocīdu, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, par viņa lomu 1992.-1995.gada Bosnijas kara laikā, kurā tika nogalināti aptuveni 100 000 cilvēku, bet 2,2 miljoni bija spiesti bēgt no savām mājvietām.
Pēc 13 gadu bēguļošanas Karadžičs pagājušā gada jūlijā tika apcietināts kādā Belgradas autobusā. Viņam draud mūža ieslodzījums, ja viņš tiks notiesāts par noziegumiem, kuru vidū ir 7000 musulmaņu noslepkavošana Srebrenicā un 44 mēnešus ilgais Sarajevas aplenkums, kura laikā gāja bojā aptuveni 10 000 cilvēku.
Tomēr otrdien tiesai Karadžičs paziņoja, ka Sarajeva nebija "ielenkta pilsēta, tā bija sašķelta pilsēta".
Viņš apsūdzēts arī par slepenu vienošanos, kas noslēgta ar toreizējo Dienvidslāvijas līderi Slobodanu Miloševiču par "Lielserbijas" izveidošanu, kas ietvertu 60% no Bosnijas un Hercegovinas teritorijas, lai gan serbi veido tikai aptuveni trešdaļu no Bosnijas iedzīvotājiem.
Trešdien process turpināsies, uzklausot pirmo prokuroru liecinieku.
Tikmēr kādreizējais pašpasludinātās Serbu Republikas prezidents atkal pieprasījis prāvu atlikt līdz 17.jūnijam, lai viņš varētu labāk sagatavoties aizstāvībai. Karadžičs piedraudējis, ka atsāks boikotu, ja viņa prasība tiks noraidīta.