Karadžičam, kurš izteicis vēlēšanos pats vadīt savu aizstāvību, tiesnesis norādīja, ka saskaņā ar tiesas noteikumiem dokumentos tiesas vārdā tiks ierakstīts, ka viņš nav atzinis savu vainu.
Bijušajam Bosnijas serbu politiskajam līderim izvirzītas apsūdzības genocīdā, kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci.
Nākamā tiesas sēde notiks 17.septembrī.
Vēl pirms dažām dienām Karadžičs tribunālu aicināja izbeigt pret viņu ierosināto lietu, jo taisnīga tiesa šajā jautājumā nav sagaidāma.
Tā kā pret viņu medijos izveidojusies negatīva nostāja, nevainības prezumpcija "pārvērtusies farsā", sacīja Karadžičs. "Neviens cilvēks pasaulē netic, ka mani attaisnos."
63 gadus vecais Karadžičs, kuru daži mediji nodēvējuši par "Bosnijas miesnieku", tika sensacionāli apcietināts pirms sešām nedēļām kāda Belgradas autobusā. Viņš bija maskējies kā alternatīvās medicīnas speciālists Dragans Dabičs un valkāja lielas brilles un garu baltu bārdu.
Taču 31.jūlijā Hāgas tribunāla priekšā stājās pavisam citāds Karadžičs. Bez baltās bārdas un garajiem matiem viņš atkal bija atpazīstams kā visnolādētākā 1992.-1995.gada Bosnijas kara figūra, tikai vecāks, vājāks un bālāks.
Savā iesniegumā tiesai Karadžičs met izaicinājumu gaidāmās genocīda prāvas likumībai un aicina ANO tiesu pieprasīt pierādījumus no bijušā ASV diplomāta Ričarda Holbruka par it kā notikušo slepeno vienošanos.
Pēc viņa apgalvojuma, Holbruks viņam apsolījis, ka pēc asiņainā Bosnijas kara viņš netikšot vajāts, ja viņš pazudīs no sabiedrības redzesloka.
Tomēr Holbruks, kurš bija Deitonas miera līguma arhitekts, noliedza šādu vienošanos un raksturoja Karadžiču kā rasu naida ideoloģijas "intelektuālo arhitektu" bijušajā Dienvidslāvijā. "No visiem ļaunajiem cilvēkiem Balkānos viņš ir visļaunākais," sacīja Holbruks.
Karadžičam izvirzītajās apsūdzībās teikts, ka viņš komandēja 44 mēnešus ilgušo Sarajevas aplenkumu, kurā gāja bojā 10 000 cilvēku, un 1995.gada jūlijā pavēlēja nogalināt aptuveni 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu ANO aizsargātajā Srebrenicas rajonā.
Speciālisti uzskata, ka viņš izmantos jau Serbijas diktatora Slobodana Miloševiča tiesā izmantoto taktiku un mēģinās nostādīt ASV neērtā situācijā par it kā notikušiem aizmuguriskiem darījumiem. Viņi saka, ka, tāpat kā Miloševičs, kura prāva pēc četriem gadiem beidzās ar apsūdzētā nāvi 2006.gada martā, Karadžičs mēģinās izsaukt par lieciniekiem Holbruku un bijušos ASV, Francijas un Lielbritānijas līderus.
Viņa parādīšanās izraisīs spēcīgas emocijas gan Karadžiča atbalstītājos, gan tajos, kuri vēlas, lai viņš tiktu sodīts par zvērībām, kuras viņš esot pastrādājis.
Ja Karadžičs tiks atzīts par vainīgu, viņam draud mūža ieslodzījums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
