Kara noziegumos apsūdzētais Bosnijas serbu karalaika līderis Radovans Karadžičs vēstulē, kas nosūtīta Serbijas pareizticīgo baznīcas patriarham un publicēta Dienvidslāvijas nedēļrakstā "Nedeļni Telegraf", noliedzis savu vainu.
Vēstulē Karadžičs, kuru meklē ANO starptautiskais tribunāls bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu iztiesāšanai, uzsver, ka viņa rīcība Bosnijas karā, kas ilga no 1992. līdz 1995.gadam, nav izraisījusi masveida slepkavības un Bosnijas serbi darījuši visu iespējamo, lai nepieļautu noziegumus.

Šo vēstuli Karadžičs, kura atrašanās vieta šobrīd nav zināma, rakstījis, reaģējot uz Eiropas Parlamenta deputātes Dorisas Pakas izteikumiem, ka Serbijas baznīcai vajadzētu atvainoties par to, ka tā "devusi Karadžičam savu svētību ikreiz, kad viņš uzsāka masu slaktiņus".

"Ikviens godīgs cilvēks zina, ka mūsu politika neizraisīja nevienu masu slaktiņu un nekāda svētība arī netika dota," patriarham Pavlam adresētajā vēstulē raksta Karadžičs.

Bijušais Bosnijas serbu līderis tiek uzskatīts par atbildīgu aptuveni 7000 musulmaņu civiliedzīvotāju nāvē, kurus 1995.gada jūlijā Srebreņicā nogalināja Bosnijas serbu kareivji.

"Kad tiks atklāta visa patiesība, serbu pusei nebūs jākaunās. Nāks gaismā tas, ka Srebreņicas notikumi tika vadīti no ārpuses," raksta Karadžičs, sīkāk nepaskaidrojot savu teikto.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!