Krievijas prezidenta administrācijas vietnieks Dmitrijs Kozaks, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pirms iebrukuma Ukrainā ziņoja, ka ar Kijivu ir iespējams noslēgt vienošanos, ka tā neiestājas NATO, bet Putins to noliedzis un uzsācis brutālo iebrukumu, vēsta medijs "Reuters".
Ukrainā dzimušais Kozaks ziņojis Putinam, ka viņaprāt, darījums, ko viņš bija noraidījis, novērstu nepieciešamību Krievijai veikt plaša mēroga Ukrainas okupāciju.
Putins pirms kara vairākkārt apgalvoja, ka NATO un tās militārā infrastruktūra pietuvojas Krievijas robežām, uzņemot jaunus dalībniekus no Austrumeiropas. Krievijas prezidents publiski sacīja, ka tas rada eksistenciālus draudus Krievijai, liekot viņam reaģēt.
Brīdī, kad Kozaks Putinu iepazīstināja ar potenciālo vienošanos, prezidents skaidri norādīja, ka piekāpšanās no Ukrainas puses, par ko vienojās viņa palīgs, nav pietiekamā apmērā un tādēļ Putins paplašināja savas prasības. Rezultāts: darījums tika noraidīts.
Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs gan medijam "Reuters" sacījis, ka "nekas tāds nav noticis un tā ir absolūti nepatiesa informācija". Savukārt Kozaks uz lūgumiem komentēt situāciju, kas tika nosūtīti caur Kremli, neatbildēja.
Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks sacīja, ka Krievija ir izmantojusi sarunas kā aizsegu, lai sagatavotos iebrukumam, taču viņš neatbildēja ne uz jautājumiem par sarunu būtību, ne arī apstiprināja, ka ir panākta iepriekšēja vienošanās. "Šodien mēs skaidri saprotam, ka Krievijas puse nekad nav bijusi ieinteresēta mierīgā izlīgumā," sacīja Podoļaks.
Divi no trim avotiem norādīja, ka pastāvēja vēlme panākt, lai darījums tiktu pabeigts uzreiz pēc Krievijas 24. februāra iebrukuma . Pēc pāris dienām Kozaks ziņoja, ka viņam ir Ukrainas piekrišana galvenajiem nosacījumiem, ko Krievija meklējusi, un ieteica Putinam parakstīt vienošanos, raksta "Reuters".
"Pēc 24.februāra Kozakam tika dota zaļā gaisma; viņš panāca vienošanos. Viņš to atveda atpakaļ, un viņi tai lika izgaist. Viss tika atcelts. Putins vienkārši mainīja plānu, ejot tālāk ", sacīja viens no Krievijas vadībai tuviem avotiem.
Trešais avots, kuram par notikumiem stāstīja cilvēki, kuri tika informēti par diskusijām starp Kozaku un Putinu, atšķīrās laika jautājumā, sakot, ka Kozaks ir piedāvājis līgumu Putinam un viņš to noraidījis tieši pirms iebrukuma. Visi avoti pieprasīja anonimitāti.
Maskavas ofensīva Ukrainā ir lielākā militārā kampaņa Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Tā veicināja ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un militāro atbalstu Ukrainai no Vašingtonas un tās Rietumu sabiedrotajiem. Pat ja Putins būtu piekritis Kozaka plānam, paliek neskaidrs, vai karš tiktu apturēts. "Reuters" nespēja patstāvīgi pārbaudīt, vai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vai viņa valdības augstākās amatpersonas bija apņēmušās īstenot šo darījumu.
Kozaks ir bijis lojāls pret Putinu kopš darba kopā ar viņu Sanktpēterburgas mēra amatā deviņdesmistajos gados. Administrācijas vietnieks bija labvēlīgi noskaņots sarunām par miera līgumu, jo kopš 2020. gada Putins viņam bija uzdevis risināt sarunas ar Ukrainas kolēģiem par Donbasa reģionu Austrumukrainā, kuru pēc Krimas aneksijas 2014. gadā kontrolēja Krievijas atbalstītie separātisti. Pēc Krievijas delegācijas sarunām ar Ukrainas amatpersonām Berlīnē 10. februārī, ko vadīja Francija un Vācija, Kozaks vēlu vakarā paziņoja, ka šo sarunu pēdējā kārta beigusies bez jebkādiem panākumiem.
Kozaks bija arī viens no klātesošajiem, kad trīs dienas pirms iebrukuma Putins sasauca savus armijas un drošības priekšniekus un galvenos palīgus Kremļa Jekaterinskas zālē uz Krievijas Drošības padomes sēdi.
Valsts televīzijas kameras fiksēja daļu no sanāksmes. Tiklīdz kameras pazuda no plašās telpas Kozaks uzstājis pret to, ka Krievija sper visus soļus, lai saasinātu situāciju ar Ukrainu, sacīja divi no trim Krievijas vadībai tuviem cilvēkiem, kā arī trešā persona, kas uzzināja par notikušo no cilvēkiem, kuri piedalījās sanāksmē.
Vēl viens medija "Reuters" intervētais, kurš iesaistījās pēc-iebrukuma sarunās, sacīja, ka diskusijas izjuka marta sākumā, kad Ukrainas amatpersonas saprata, ka Putins ir apņēmies turpināt liela mēroga iebrukumu. Sešus mēnešus pēc kara sākuma Kozaks vēlprojām strādā Kremļa štāba priekšnieka vietnieka amatā, taču viņš vairs neiesaistās darbā Ukrainas lietās, liecina seši no avotiem, kas sarunājās ar mediju.
"No tā, ko es novēroju, Kozaks nekur nav redzams," sacīja viens no sešiem separātistu valdībai tuviem avotiem Ukrainas austrumos, ziņo "Reuters".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
